Vairākums XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku dalībnieku vēlas piedalīties nākamajos svētkos, savukārt kolektīvu vadītāju vidū interese ir mazāka, liecina pēc svētkiem īstenotās aptaujas rezultāti.
Vairākums XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku dalībnieku vēlas piedalīties nākamajos svētkos, savukārt kolektīvu vadītāju vidū interese ir mazāka, liecina pēc svētkiem īstenotās aptaujas rezultāti.
Vēlmi piedalīties nākamajos svētkos izteikuši 94% aptaujāto dalībnieku un 60% kolektīvu vadītāju.
67% aptaujāto dalībnieku šovasar aizvadītie svētki bijuši pirmie. 23% dalībnieku svētkos piedalījās otro reizi, bet vēl 9% - trešo reizi.
Svētku dalībnieki, kolektīvu vadītāji un pavadošās personas svētku norisi kopumā vērtē pozitīvi. Svētku norisi kopumā pozitīvi novērtējuši 58% dalībnieku, 63% kolektīvu vadītāji un 60% pavadošās personas. Vidēji to novērtējuši ap 35% līdz 38% respondentu, bet negatīvi - tikai 2% līdz 4%.
Dalībnieki uzsvēruši gan svētku smago darbu, gan neaizmirstamās emocijas un pieredzes. Citi dalībnieki un pavadītāji slavē ēdināšanu, dzīvesvietas un organizāciju. Vairāki uzsvēruši, ka nedēļa bijusi iedvesmojoša, apvienojusi kolektīvus un radījusi neaizmirstamu pieredzi.
Dalībnieki stāstīja, ka piedalīšanās kolektīvā un svētkos viņiem devusi gan jaunas draudzības, gan iespēju attīstīt pacietību un patstāvību. Vieni uzsvēruši emocijas un pārdzīvojumus uz skatuves, citi - kopā būšanu ar vienaudžiem un kolektīvu, kas kļūst kā ģimene.
Daudzi uzsvēra, ka svētki devuši arī iespēju izbaudīt Latvijas tradīcijas, piedzīvot neaizmirstamus emocionālus mirkļus un atklāt sevī jaunas spējas un pārliecību.
Dalībnieki gatavošanos svētkiem galvenokārt novērtējuši kā vieglu vai vidēji grūtu - 45% norādījuši, ka sagatavošanās bijusi viegla, bet 44% - vidēji sarežģīta. Tikai 11% atzinuši, ka gatavošanās bijusi drīzāk grūta.
Kolektīvu vadītāji gan to vērtējuši nedaudz citādi - vairāk nekā puse (59%) sagatavošanos raksturojuši kā vidēji grūtu, bet ceturtā daļa (26%) - kā drīzāk grūtu. Viņi kā galvenos izaicinājumus minējuši zemu atalgojumi (42%), neobligātu dalību kolektīvā (38%), kā arī nepietiekamu nodarbību skaitu un nereti pārāk noslogotus bērnus (37%).
Vairāk nekā trešdaļa vadītāju norādījuši uz problēmām ar dalībnieku motivāciju, profesionālo izdegšanu un bērnu uzvedību. Kā papildu grūtības minēts arī sarežģīts repertuārs, vecāku izpratnes trūkums, atbalsta trūkums skolās un pašvaldībās, kā arī telpu un kolēģu trūkums.
Atsevišķi kolektīvu vadītāji norādījuši, ka gatavošanās svētkiem ir emocionāli un finansiāli izaicinoša. Kāda folkloras kopas vadītāja no Vidzemes paudusi, ka, gatavojoties svētkiem, "konta bilance bieži ir mīnusā", bet diriģente no Latgales stāstīja, ka strādā viena, bez kormeistara vai vokālā pedagoga. Neskatoties uz grūtībām, vadītājiem sagādā gandarījumu, ka dalībniekus svētkiem spēj sagatavot arī mazās lauku skolas.
Kolektīvu vadītāji arī tika aicināti novērtēt kolektīvu skates un to vērtējumus. 40% tos vērtējuši pozitīvi, 42% - vidēji, bet 18% - negatīvi.
Visapmierinātākie bijuši koru un folkloras kopu vadītāji, savukārt kritiskāki - deju kolektīvu un koklētāju ansambļu vadītāji. Piemēram, koru vidū pozitīvu vērtējumu izteikuši 54% vadītāju, bet tautas deju kolektīvu vidū - tikai ceturtdaļa jeb 24%. Koklētāju ansambļu vadītāji biežāk norādījuši uz vidēju vai negatīvu pieredzi, bet akordeonistu un folkloras kopu vadītāju vērtējumi pārsvarā bijuši pozitīvi.
Daļa kolektīvu vadītāju skašu norisi uzskata par vērtīgu pieredzi un iespēju augt, bet vēl daļa norādīja uz nevienlīdzīgiem nosacījumiem un pārāk stingriem vērtēšanas kritērijiem. Vadītāji uzsvēruši, ka šogad vērtēšanas latiņa bijusi īpaši augsta, pat jaunākajiem dalībniekiem, kas dažiem kolektīviem liedzis nokļūt svētkos. Tāpat izskanējusi kritika par to, ka mazās lauku skolas tiek vērtētas vienādi ar pilsētu un kultūras centru kolektīviem, neskatoties uz atšķirīgiem resursiem un atbalstu.
Dziesmu un deju svētku repertuāru teju puse jeb 49% kolektīvu vadītāju novērtējuši pozitīvi, īpaši folkloras kopām, mūsdienu un tautas deju kolektīviem un koriem. Lielāks īpatsvars aptaujāto vadītāju vēlās izmaiņas repertuāros koklētāju ansambļiem (63%) un pūtēju orķestriem (62%).
Līdzīgu novērtējumu izteikuši arī dalībnieki. 66% norādījuši, ka repertuārs patika, bet trešdaļa to novērtējuši vidēji. Tikai 6% bijuši neapmierināti.
Kolektīvu vadītāji un pavadošās personas skolēnu noslodzi svētku laikā kopumā novērtējuši kā pieņemamu. Aptuveni 40% norādījuši, ka tā bijusi atbilstoša, bet gandrīz puse to novērtējuši kā vidēju. Negatīvi noslodzi novērtējuši 13% vadītāju un 18% pavadošo personu.
Pozitīvi novērtētas arī rūpes par bērnu emocionālo labbūtību - 61% vadītāju un 55% pavadošo personu bērniem sniegto atbalstu raksturoja kā pietiekamu.
Tomēr izskanēja, ka jaunākajiem dalībniekiem mēģinājumi bijuši pārāk gari un nogurdinoši, savukārt citi uzsvēruši, ka starp mēģinājumiem vajadzētu vairāk atpūtas vai iespēju redzēt citu kolektīvu uzstāšanos.
Viņi atzinīgi novērtēja "klusuma telpas" un brīvprātīgo darbu, kā arī rosinājuši nākotnē bērniem nodrošināt vairāk praktisku ērtību un emocionālo atbalstu, piemēram, siltu tēju, animatorus gaidīšanas brīžos un ciešāku kontaktu ar svētku virsvadītājiem.
Lielākā daļa dalībnieku svētku nedēļas laikā jutās labi vai ļoti labi. 53% norādījuši, ka jutušies ļoti labi, 39% - labi, bet 9% atzinuši, ka jutās slikti.
Dalībnieki atzīmējuši, ka svētki bijuši jautri un emocionāli iedvesmojoši, tomēr fiziskais nogurums bija liels. Daži stāstīja par garām dienām, ilgiem mēģinājumiem, lietu, slapjām drēbēm un miega trūkumu. Vienlaikus viņi novērtējuši ēdināšanu, brīvos ēdiena papildinājumus un svētku atmosfēru, kas palīdzējusi pārvarēt nogurumu. Citi uzsvēra, ka svētki bijuši neaizmirstami un vērti ieguldīto pūļu un laika dēļ.
Lielākā daļa (93%) dalībnieku kolektīvos iesaistās, jo viņiem patīk tas, ko dara - dzied, dejo vai spēlē mūziku. 70% norādījuši, ka kolektīvā viņiem ir draugi, bet 64% motivē iespēja piedalīties Dziesmu un deju svētkos. 62% atzinuši, ka kolektīvā palikt iedvesmo vadītājs vai skolotājs. Tikai neliela daļa atzinuši, ka piedalās tāpēc, ka tas ir obligāti vai vecāki liek - attiecīgi 5% un 4%.
60% aptaujāto dalībnieku norādījuši, ka arī viņu vecāki vai vecvecāki kādreiz ir piedalījušies Dziesmu un deju svētkos, galvenokārt kā koru, tautas deju, pūtēju vai simfonisko orķestru dalībnieki. 26% sacījuši, ka viņu ģimenē svētku dalībnieku nav bijis, bet 14% nav varējuši sniegt konkrētu atbildi.
Aptaujā, kas tika veikta jūlija otrajā pusē, piedalījās 3240 respondenti no visas Latvijas un diasporas - gan svētku dalībnieki, gan kolektīvu vadītāji un pavadošās personas.
Šovasar aizvadītie svētki, kas to tradicionālajā formā notika pēc desmit gadu ilga pārtraukuma, pulcēja 38 000 dalībnieku.
XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sauklis bija "Nāc gavilēt!", kas pirmo reizi izmantots 2005. gadā IX Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem. Savukārt svētku zīme veidota no posmiem jeb dzīpariem, simbolizējot katra dalībnieka spēku, talantus, darbus un personības. Zīmē izmantoti arī tautastērpu raksti.
Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki ir lielākie Latvijas bērnu un jauniešu kultūras un mākslas svētki, kas notiek reizi piecos gados.
