Gada laikā nedaudz pieaudzis to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri uzskata, ka vārda brīvību ir pieļaujams ierobežot, galvenokārt apzinātas dezinformācijas izplatīšanas gadījumos vai ja publicētā informācija var radīt fizisku kaitējumu vai morālās ciešanas, secināts jaunākajā pētījumā par Latvijas iedzīvotāju medijpratību.
Vārda brīvības ierobežojumus kā pieļaujamus vērtē 80% respondentu. Tas ir par pieciem procentpunktiem vairāk nekā gadu iepriekš. Pretēju viedokli pauduši 20% iedzīvotāju, kas ir mazāk nekā pērn (25%). Viedoklim, ka vārda brīvību nekad nedrīkst ierobežot, visbiežāk jeb 27% gadījumu piekrita jaunieši vecumā no 15 līdz 25 gadiem.
Vairums aptaujāto uzskata, ka var ierobežot vārda brīvību, ja saturs ir apzināti izplatīta dezinformācija (60%) vai publicētā informācija var kādam radīt fizisku kaitējumu vai morālas ciešanas (59%).
Mazāk iedzīvotāju piekrīt, ka vārda brīvību pieļaujams ierobežot, ja tiek kritizēta baznīca vai aizskarti kāda reliģiskie uzskati (10%), citu politiskie uzskati vai pārliecība (9%) vai tiek kritizēts valdības vai iestāžu darbs (4%).
Respondentu viedokļi par anonimitāti un vārda brīvību internetā atšķīrās. Daļa to vērtē pozitīvi - anonimitāte, pēc viņu teiktā, ļauj droši paust viedokli par jūtīgām tēmām, piemēram, darba apstākļiem vai piedzīvotu vardarbību, nebaidoties no sekām. Vienlaikus tā tiek vērtēta arī negatīvi, jo anonīmi komentāri bieži pārvēršas rupjībās, naida runā un cilvēku aizskaršanā.
Pilnīga anonimitāte internetā neeksistē, jo lietotājus iespējams identificēt pēc IP adreses, atzina respondenti. Vairums uzskata, ka anonimitāte būtu saglabājama tikai tad, ja cilvēks ziņo par noziegumu, korupciju vai citām jūtīgām tēmām, bet daļa norāda, ka tā nav nepieciešama vispār.
Pētījumā iesaistītie iedzīvotāji sociālajos medijos galvenokārt izvēlas palikt pasīvi vērotāji - viņi neko nekomentē, bet, ja to dara, tad pārsvarā ar īsto vārdu vai anonīmi ziņu portālos.
Kopumā respondenti uzskata, ka vārda brīvība internetā ir būtiska, taču tai ir jābūt atbildīgai, nedrīkst aizskart citus vai pārkāpt likumu.
Vairums piekrīt, ka sociālo mediju platformām jādzēš saturs, kas satur rupjības, aicina uz vardarbību vai naidu, izplata dezinformāciju, apdraud cilvēka drošību vai satur pornogrāfiju. Tāpat vārda brīvības ierobežošana ir pieļaujama gadījumos, kad tiek pārkāptas ētikas normas vai apdraudēta valsts drošība.
Pētījumu pēc Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes pasūtījuma no šī gada aprīļa līdz jūnijam īstenoja tirgus un sociālo pētījumu aģentūra "Latvijas fakti", aptaujājot 1537 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 15 gadiem un intervējot 71 dalībnieku vecumā no deviņiem gadiem.
