Suns uzbruka, bet par bīstamu to neatzina. Līdzīgi gadījumi Latvijā — nav retums. Veterinārārstu biedrībā uzskata, ka esošā kārtība ir novecojusi, un lēmumi jāpieņem uzreiz pēc incidenta. Jautājums jau ir nonācis līdz Saeimai, ziņo LSM+ ziņu izlaidumā.
Ja suns uzbrūk cilvēkam vai dzīvniekam, nodarot kaitējumu vai pat nogalinot, Latvijā darbojas šāds kārtība: Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) komisija izlemj, vai to atzīt par bīstamu vai nē. Bet statistika ir skumja, saka veterinārārsts Lita Konopore: vairāk nekā puse no šādiem dzīvniekiem, par kuriem saņemti pieteikumi, šī komisija par bīstamiem neatzīst.
Pagājušajā gadā PVD novērtēja 58 suņus un atzina par bīstamiem 19. Šogad — no 16 suņiem pusi atzina par bīstamiem.
„Tur ir ļoti daudz faktoru. Es domāju, viens no pirmajiem faktoriem — kad suns uzbrūk, visbiežāk tas atrodas bez saimnieka uzraudzības vai tādā attālumā, kurā viņš nespēj kontrolēt savu suni. Un, kad tiek veikts šis tests, suns ir pilnīgā saimnieka kontrolē. Un mēs to nevaram apgalvot, bet tiek pieņemts, ka dažreiz, iespējams, saimnieks izmanto kādus pat nomierinošus medikamentus, lai viņa suns netiktu atzīts par bīstamu,” sacīja Latvijas Veterinārārstu biedrības pārstāve Lita Konopore.
Tāpēc Veterinārārstu biedrība vēlas, lai šo sistēmu mainītu — un uzreiz pēc tam, kad suns uzbrūk kādam, uz to tiktu noteikti ierobežojumi.
„Lai uzreiz pēc koduma vai uzbrukuma saimniekam būtu jābūt saskaņā ar likumu, jau uzreiz jāizved sava suns īsā pavadiņā un uz mutes siksnas, kā arī pastaigāties tikai ar vienu suni. Un, principā, tādu suni nevar nevienam dāvināt, nevienam pārdot. Jo, kad sākas administratīvais vai kriminālais process, tas ir viens no paņēmieniem, kā cenšas izvairīties no atbildības — uzreiz cenšas pārrakstīt suni uz kādu citu, lai procesi kļūtu sarežģītāki,” piebilda viņa.
Turklāt nav pieļaujams, lai suņi pastaigātos bez saimnieku uzraudzības, saka Lita Konopore. Veterinārārstu biedrība šobrīd ved sarunas ar Zemkopības ministriju un jau ir iesniegusi savus priekšlikumus.
Zemkopības ministrijā LSM+ atbildēja, ka pēc diskusijām ar nevalstiskajām organizācijām, Latvijas Pašvaldību savienību un PVD plānots noteikt prasības attiecībā uz bīstamiem suņiem — rīkoties nekavējoties.
Bet, ja kādu notriec mašīna — vainīga nav mašīna, bet vadītājs. Tas pats attiecas uz suņiem, saka kinologs Danuta Mingeleviča. Svarīgākais — kā suni audzina.
„Jāgriežas pie profesionāļiem, pie kinologiem un treneriem. Kā es vienmēr saku saviem audzēkņiem: jūs varat doties uz vairākiem dažādiem nodarbībām, paskatīties, kas un kur jums patīk — un nav svarīgi, kāda veida apmācība būs, kāda tēma būs šīm nodarbībām. Bet tas būs slodze, tas būs suņa apmācība, tas būs kontakts ar īpašnieku. Un tādu problēmu, kādas šobrīd parādās, kļūs mazāk — tās vienkārši izzudīs,” komentēja kinologs Danuta Mingeleviča.
Vai ir iespējams pārmācīt pieaugušu suni, kad suns jau ir uzbrucis vai kodis kādu?
„Es vienmēr saku, ka nodarboties ar suņu audzināšanu, apmācību un izglītošanu var tieši tāpat kā mācīties valodas. Mēs taču varam mācīties jebkuru svešvalodu jebkurā vecumā — vienkārši, jo vecāki mēs esam, jo grūtāk to darīt,” piebilda Danuta Mingeleviča.
Tomēr, kā uzsver kinologs, tomēr ir gadījumi, kad pārmācīt suni jau nav iespējams.
Ja suns uzbrūk cilvēkam un nodara smagu kaitējumu veselībai vai nogalina, lietu izskata tiesa kriminālprocesa ietvaros. Pēc tiesas lēmuma, ja saimnieks tiek atzīts par vainīgu saskaņā ar Krimināllikuma 230.1 pantu, tādu suni iemidzina. Veterinārārstu biedrība lūdz Saeimas deputātus nemainīt šo kārtību un, ja tāda suņa saimnieks ir notiesāts, iemidzināt dzīvnieku neatkarīgi no īpašnieka piekrišanas.
Tomēr gadījumi ir dažādi: piemēram, ja suns uzbrūk zaglim, kas iekļuvis mājā — tas maina situāciju, un tiesa to ņem vērā.
Likuma projekts vēl tiks izskatīts Saeimā otrajā lasījumā.
