Katram vismaz reizi dzīvē nācies vērsties pie zobārsta. Tomēr, kā izrādījās, atsevišķas zobārstniecības pakalpojumi Latvijā kļūst arvien ekskluzīvāki — ne tikai cenas, bet arī pieejamības ziņā.
Piemēram, šodien uz 46 tūkstošiem potenciālo pacientu ir tikai viens ortodonts — speciālists, kurš nodarbojas ar sakodiena un zobu stāvokļa labošanu.
Rindas – līdz deviņiem mēnešiem
Vidējais gaidīšanas laiks pie ortodonta ir no 160 līdz 275 dienām, tātad no pieciem līdz deviņiem mēnešiem, atkarībā no reģiona. Par to paziņoja jurists Juris Matisans, kurš iniciēja pārbaudi par tiesību uz savlaicīgu medicīnisko palīdzību ievērošanu. Viņš arī vērsās Ekonomikas ministrijā, apgalvojot, ka izveidojusies situācija tieši ietekmē valsts cilvēkresursus.
Absurdās situācijas iemesls ir zobārsta profesijas standarti, kas apstiprināti 2021. gadā. Saskaņā ar dokumentu, ģimenes zobārsti var tikai novērtēt zobu un žokļa stāvokli, bet nav tiesīgi veikt pat visvienkāršākos ortodontiskos ārstēšanas pasākumus. Viņiem ir pienākums nosūtīt pacientus pie sertificētiem ortodontiem — tātad stāties sešu mēnešu rindā.
«Loģiskāk būtu atļaut ģimenes zobārstiem patstāvīgi ārstēt vieglus gadījumus, kad komplikācijas ir maz ticamas. Tagad ortodonti tērē laiku elementārām procedūrām, bet tiem, kas patiešām nepieciešama sarežģīta ārstēšana, nākas gaidīt mēnešiem,» saka viens no zobārstiem, kurš vēlējās palikt anonīms, lai izvairītos no konflikta ar ietekmīgām personām no nozares.
Visa vara — vienas struktūras rokās
Pārbaudot dokumentus, žurnālisti atklāja, ka profesijas standartu izstrādājusi Latvijas Zobārstu asociācija (LZA), un darba grupa gandrīz pilnībā sastāv no Rīgas Stradiņa universitātes Zobārstniecības institūta (RSU ZI) darbiniekiem. Šī paša iestāde kontrolē speciālistu sagatavošanu un sertifikāciju.
Faktiski viena organizācija — RSU Zobārstniecības institūts — regulē ortodontu sagatavošanu, sertifikāciju un praksi, kā arī pārvalda savu Ortodontijas klīniku, kurā koncentrējas lielākā daļa valsts speciālistu.
Latgale — bez ortodontiem
Saskaņā ar Veselības ministrijas datiem no 27 ortodontiem, kas noslēguši līgumu ar Nacionālo veselības dienestu, 23 strādā Rīgas reģionā, divi — Zemgalē, pa vienam — Kurzēmē un Vidzemē, bet Latgalē nav neviena.
«Es pats esmu no Latgales. Mums nav neviena ortodonta! Pat ja parastais zobārsts varētu palīdzēt, jābrauc uz Rīgu, Jelgavu vai Liepāju,» sašutis saka Matisans.
Tas, viņaprāt, pārkāpj pacientu tiesības uz pieejamu ārstēšanu: «Pacientu tiesību likums garantē visiem vienlīdzīgas iespējas saņemt kvalitatīvu medicīnisko palīdzību. Bet Latgalē šis princips vienkārši nedarbojas.»
Bagātā zobārstniecības elite
Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta datiem, ko publicējis portāls Puaro.lv, 2024. gada visaugstāk apmaksāto mediķu topā ir 11 ortodonti ar gada ienākumiem no 113 000 līdz 270 000 eiro. Tas nozīmē, ka vismaz trešdaļa ortodontu pelna vairāk par 10 000 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas.
Savukārt apmācība ortodontam RSU maksā līdz 15 000 eiro gadā, bet katru gadu valsts finansē tikai vienu rezidentūru šajā specialitātē. Tādējādi jauno speciālistu pieplūdums mākslīgi ierobežots.
“Kartelis” aiz seguma
Šāda situācija ļauj šaurai speciālistu grupai saglabāt monopolu un kontrolēt tirgu. RSU Zobārstniecības institūts iepriekš tieši paziņoja, ka «privātajās klīnikās nav līdzīga kompetences līmeņa», — tomēr šī frāze vēlāk pazuda no iestādes mājaslapas.
Juris Matisans secina: «Valsts nodeva medicīnas speciālistu sertifikāciju privātām organizācijām bez pienācīgas uzraudzības. Rezultātā jauni ārstniecības speciālisti un pacienti kļūst par slēgtas sistēmas ķīlniekiem. Ir pienācis laiks Konkurences padomei novērtēt, vai šis regulējums nav pārvērties par īstu karteli.»
Atstāt komentāru