Pusotrs eiro par kilogramu ābolu? Zemnieks skaidro, kāpēc tas ir normāli 0

Mūsu Latvija
Rus.lsm.lv
Pusotrs eiro par kilogramu ābolu? Zemnieks skaidro, kāpēc tas ir normāli

Vietējo ābolu veikalu plauktos Latvijā šogad ir ievērojami mazāk, tie maksā dārgāk. Un šī situācija nemainīsies līdz jaunajai ražai. Kāpēc? Par to rīta programmas «Doma laukums» ēterā stāstīja lauksaimniecības kooperatīvā sabiedrība Zelta Ābele valdes priekšsēdētājs Gints Neimanis.

«Raža šogad ir vidēja. Attiecīgi, mazāk ir arī augļkopju, kas gatavi piegādāt savu produkciju veikaliem,» skaidro zemnieks. Importēto ābolu pārsvars tirdzniecībā saistīts arī ar to, ka lauksaimnieki labprāt piedalās programmā Augļi skolai, kas garantē stabilas iepirkuma cenas. Tādēļ, neskatoties uz vēlmi, dažiem nav ko piedāvāt tirgotājiem, kuri ir ieinteresēti lielu partiju augļu iegādē. Bet vietējās ražas pietiks, lai nodrošinātu izglītības iestādes un mazus veikalus līdz šī gada beigām.

Runājot par ābolu cenām, Neimanis uzskata, ka tās šķiet pārāk augstas tikai pircējam. Ražotājiem tās atbilst izdevumiem un ieguldītajām pūlēm. «Kad apgrozībā bija lats, ābolus pārdeva par vienu latu par kilogramu. Ja tā paskatās, tad pēc pašreizējā kursa tie sanāk pusotrs eiro. Par šādu cenu āboli tika pārdoti pēdējos divus gadus, tagad tā “pavelkās” un stabilizējas.»

Zemnieks norādīja, ka kaimiņvalstī Igaunijā vietējie āboli maksā gandrīz piecus eiro. «Bet, ja mēs uzliksim šos piecus eiro, mūs nesapratīs. Mūs jau tagad nesaprot, jo patērētāja patriotisms beidzas, kad viņš redz cenu atšķirību.»

Neimanis ir gatavs apstrīdēt arī oficiālo statistiku, kas rāda gandrīz divkāršu ābelu dārzu samazinājumu Latvijā pēdējo pusotru desmitgadi. «Manuprāt, runa ir par kādiem veciem dārziem, kas ir iznīcināti un kuru vairs nav. Attiecībā uz mūsdienu komerciālajiem augļkopjiem neviens savas platības nav samazinājis. Tieši pretēji, ir novērojama tendence, kad daži stāda [ābeles] jaunās hektāros,» viņš atzīmē.

Tomēr šo situāciju var mainīt pastiprinošā konkurence. «Poli šogad vairs nav konkurenti. Viņiem arī nav pārāk laba raža, kas cietusi no salnām un krusas. Tagad uz vienoto Eiropas tirgu nonāk aizvien vairāk produkcijas no Moldovas un Ukrainas. Tāpēc nākotnē skatīties ir grūti,» piebilda Neimanis.

BB.LV redakcija
0
0
0
0
0
0

Atstāt komentāru

LASI VĒL