Kā Latvijas „sabiedriskie” mediji palīdz Krievijas specdienestiem - to portālā Pietiek skaidro Edgars Abrahams, zinātņu maģistrs administrācijas jomā.
„Cienījamie Drošības padomes locekļi, cienījamie mediju pārstāvji un, cerams, vēl ne visi „ienaidnieka ausu īpašnieki”, 9. oktobrī šogad, skatoties sižetu „Panorāmā” par dronu pilotu sacensībām, es nebiju pārsteigts, bet man radās klasiskā, rūgti ironiskā jautājums: „Vai galva ir paredzēta tikai cepures nēsāšanai un ēdiena uzņemšanai?” Jo to, ko es redzēju ēterā, var interpretēt tikai trīs veidos:
-
Nezināšana, kas pirms kara ir tuvredzības un profesionālas neuzmanības sinonīms;
-
Vieglprātība, kas, tāpat kā vājums, provocē ienaidnieku;
-
Apzināta ienaidnieka apkalpošana no sabiedrisko mediju puses un sacensību idejas autora, un šeit sākas bīstamā daļa, kas apdraud māti-Latviju.
Sižetā tika parādīti (un arī nosaukti vārdā) cilvēki, kuru sejas jāaizsargā kā valsts stratēģisko resursu, proti, dronu piloti, tostarp no Zemessardzes, armijas un iekšējām struktūrām. Starp viņiem, piemēram, Daniēls, zemessargs, kurš, visticamāk, ir labs savā darbā. Tik labs, ka tagad viņa seja būs zināma ne tikai mums, bet arī potenciālajai okupācijas sistēmai.
Ukrainā, kur pat ārsti, kas operē frontē zem dronu apšaudes, paliek anonīmi, tā nedara. Mūsu kaimiņi baltkrievi un krievi? Viņi vēl mazāk. Viņi labprāt uzzinātu, kurš konkrēti vada visjaudīgākos dronus Latvijā, bet jūs, sabiedriskie mediji, to sniedzāt televīzijas sižetā HD kvalitātē.
Jā, „zelta fonds”, kā jūs, iespējams, domājāt sižeta veidotāji. Tikai zelta fonds tiek glabāts seifā, nevis nodots caur LTV viļņiem uz GRU vai FSB serveriem.
Vai mēs neko neesam mācījušies no Igaunijas drošības virsnieka Hermana Simma lietas? Simms bija patriots pēc pases un vārdiem, bet 13 gadus droši nodeva slepenu informāciju NATO Krievijai. Vai vienmēr nodevēji runā svešvalodā? Diemžēl nē.
Dažreiz viņi guļ blakus jums gultā, ēd jūsu maizi un saka: „Viss būs labi, draugs.”
Tad rodas jautājums: kurš šoreiz čukstēja redaktoram ausī „viss būs labi”? Kurš atbildēs, ja šie cilvēki kļūs par prioritāru mērķi hibrīdoperācijā? Kurš atbildēs, ja viņu ģimenes būs jāevakuē vai jāpatver? Un kurš tad attaisnosies?
Es, Edgars Abrahams, lūdzu:
Nacionālo drošības padomi – nekavējoties izstrādāt vadlīnijas pasākumu atspoguļošanai, kuros piedalās militāri/jutīgi nozīmīgas personas.
Medijiem un to padomei atcelt šo tēmu, publiski atvainoties un beidzot saprast, ka informācija nav bezvērtīga masa. Tā ir potenciāls ieroča elements.
Visiem komandieriem un iestāžu vadītājiem vēlreiz kā elementāra apmācība par drošību: aizsargājiet seju tāpat kā aizsargājat frontes koordinātas.
Dažreiz šķiet, ka nodevējam nav jāierodas no Maskavas vai Minskas, viņš jau sen atrodas ērti televīzijas studijā, ar preses akreditāciju un mikrofonu, kliedzot: „Parādi vēlreiz, kā tu lido ar dronu!”
