
- gadā tika īstenota administratīvi teritoriālā reforma (ATR). Tomēr, kas tas sanāk naudā?
Mūsu pašvaldības dzīvo nedaudz pāri saviem līdzekļiem – par to mēs jau sen nojautām, bet acīmredzami redzējām tikai Saeimas apakškomisijas sēdē par administratīvi teritoriālo reformu, kuru vadīja Valdis Maslovskis (Zaļo un Zemnieku savienība).
Saskaņā ar Finanšu ministrijas datiem, beznosacījumu līderis parādu ziņā, attiecībā uz savu budžetu, ir valsts pilsēta Rēzekne – pagājušajā gadā tā sasniedza absolūto rekordu, iegūstot 23%, bet 2026. gadam sola 21%, kas arī parāda, kā jaunā vecā vara Aleksandra Bartaševiča („Kopā Latvijai”) vadībā redz saimnieciskās darbības principus.
No otras puses, Rēzeknes novads, kas atrodas tiešā tuvumā pie tā paša nosaukuma pilsētas un kam ir līdzīgas iezīmes visā, ieņem 4. vietu no beigām pašvaldību reitingā pēc parādu līmeņa. Tur ir tikai apmēram 6-7%. Tieši blakus ir 3. vieta pēc finanšu līdzsvara – Ventspils. Labākā situācija ar aizdevumiem ir tikai Olaine un Salaspils novadiem.
Starpcitu, 4. vietu valstī pēc parādu līmeņa ieņem, sekojoši Rēzeknei, Alūksnes un Jēkabpils novadi – Ogres novads, kuram pieder arī "valsts pilsēta" Ogre. Pēdējā mērs Egils Helmanis (Nacionālā apvienība) ir ieguvis labu reputāciju kā uzņēmējs, kas padarījusi šo gleznaino pilsētu par rīdzinieku svētceļojuma vietu.
Kā redzam, mīlestība uz problēmu risināšanu, izmantojot aizdevumus, ir pakļauta visu politisko orientāciju vadītājiem. Gan nosacīti "prorusiskajiem", kā A. Barthaševičs, gan dedzīgiem Ukrainas sabiedrotajiem, kā E. Helmanis.
Salīdzinājumam, Latvijas galvaspilsēta, kas mainījusi 6 mērus 6 gadu laikā – visu laiku aizņēmusies diezgan mēreni, no 10% budžeta pie Mārtiņa Staķa (2023) līdz 9% pie Viestura Kleinberga (plāns uz 2026).
Atstāt komentāru