Dzīvnieku liktenis patversmēs: gandrīz trešdaļa tiek iemidzināti 0

Mūsu Latvija
BB.LV
Dzīvnieku liktenis patversmēs: gandrīz trešdaļa tiek iemidzināti
Foto: LETA

Lai gan Latvijā dzīvnieku aizsardzības jomā pieņemti vairāki likumi, to ievērošana joprojām klibo, un sabiedrības atbildība par mājdzīvnieku likteni ir zema, ziņo LETA ar atsauci uz «Latvijas Avīze».

Tā situāciju vērtē bezpajumtnieku dzīvnieku glābēji.

Latvijā joprojām ir daudz suņu bez čipiem, ielu kaķu kolonijas ātri papildinās ar jauniem, izsistiem iepriekšējo saimnieku neapstrādātiem dzīvniekiem, un patversmes ir pārpildītas. Pagājušajā gadā patversmēs nonāca gandrīz desmit tūkstoši dzīvnieku, jaunas mājas atrada 3648, bet 883 tika iemidzināti. Īpaši šajā ziņā izceļas Kurzemes reģions, kur 2024. gadā tika iemidzināti 34% dzīvnieku.

Iepriekš patversmes pakalpojumus reģionā sniedza dzīvnieku aizsardzības biedrība "Liberta", kas atrodas Priekulē. Organizācija varēja brīvi uzņemt bezpajumtnieku dzīvniekus, neskatoties uz to, ka tai nebija reģistrācijas kā patversmei Pārtikas un veterinārā dienestā. Tomēr šogad stājās spēkā jauni noteikumi, kas prasa, lai visas nevalstiskās organizācijas, kas sistemātiski izvieto dzīvniekus speciāli aprīkotās telpās un meklē tiem jaunas mājas, būtu reģistrētas kā patversmes. Tāpēc no 1. janvāra "Liberta" zaudēja tiesības uzņemt jaunus dzīvniekus.

"Mēs ejam uz patversmes statusu. Tā kā mēs saņēmām telpas salīdzinoši nesen, un tas bija vienkārši jumts virs galvas, viņi prasa milzīgus ieguldījumus. Mēs visu būvējām pēc vecajiem prasībām un jau šogad būtu ieguvuši statusu, bet likums mainījās, parādījās jauni noteikumi, tāpēc viss jāpārtaisa," sacīja "Latvijas Avīze" vadītāja "Liberta" Ilze Saulīte.

Šis gads paiet pārbūves režīmā, tomēr "Liberta" turpina kopt esošos dzīvniekus un meklēt līdzekļus. Galvenie būvdarbi jau ir pabeigti, tagad notiek dokumentu noformēšana. Sākumā jauno likumu interpretēja tā, ka biedrībām ir aizliegts ne tikai uzņemt jaunus dzīvniekus, bet arī nodot jaunās mājās jau esošos patversmē. Vēlāk šī interpretācija mainījās, un dažu mēnešu laikā apmēram 20 no 70 dzīvniekiem atrada jaunus saimniekus. Iepriekš patversme katru gadu nodeva jaunām ģimenēm apmēram 200 dzīvnieku.

"Likuma izmaiņas ļoti stipri ietekmēja mūs, jo mēs esam gandrīz vienīgā organizācija valstī, kurai tagad jāaptur darbība un pilnībā jāpārveido telpas," saka Saulīte.

Tajā pašā laikā jaunie prasības faktiski attiecas tikai uz tām organizācijām, kurām ir speciāli aprīkotas telpas, kamēr biedrības, kas strādā privātmājās vai dzīvokļos, var turpināt darbību. "Es neredzu, ka šis regulējums kaut ko mainītu viņiem - viņi, tāpat kā agrāk, uzņem dzīvniekus, palīdz tiem un nodod jaunām ģimenēm. Un es tagad esmu tas sliktais cilvēks, kuram katru dienu jāatsaka cilvēkiem un jāsaka - meklējiet palīdzību kaut kur citur, es nevaru palīdzēt," saka "Liberta" vadītāja.

0
0
0
0
0
0

Atstāt komentāru

LASI VĒL