Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, laulību aina valstī mainās lēni, bet neatlaidīgi. Arvien mazāk jauniešu steidzas pie altāra, vīrieši precas vēlāk, un šķirto un vientuļo skaits pieaug.
- gada sākumā Latvijā bija reģistrēti apmēram 675 tūkstoši iedzīvotāju, kas ir precējušies, kas ir par 1 % mazāk nekā gadu iepriekš. Tajā pašā laikā 1 015 324 cilvēki bija neprecēti, 161 248 — šķirti, bet 225 179 — atraitņi.
Vīrieši precas vēlāk un retāk nekā sievietes. Neprecētu vīriešu (564 812) ir vairāk nekā neprecētu sieviešu (450 512). Vīrieši nedaudz biežāk šķiras nekā sievietes, bet sievietes biežāk paliek par atraitnēm — dabisks sekas dzīves ilguma atšķirībām.
Vidējais vecums, kad cilvēki pirmo reizi precas, pastāvīgi pieaug. Pēdējo trīsdesmit gadu laikā tas ir palielinājies par aptuveni desmit gadiem gan sievietēm, gan vīriešiem.
Interesanta detaļa: pieaug arī laulību skaits vecāka gadagājuma cilvēku vidū. 60–69 gadu vecuma grupā ir reģistrēti apmēram 22 tūkstoši laulāto, bet grupā virs 70 gadiem — vairāk nekā 40 tūkstoši. Un mīlestība, diemžēl, šeit ne vienmēr jūtama. Saskaņā ar CSP informāciju tam ir veicinājušas izmaiņas Valsts pensiju likumā, kas paredz, ka kopš 2019. gada, ja laulātais mirst, pārdzīvojušais laulātais saņem pabalstu 50 procentu apmērā no mirušā pensijas viena gada laikā.
Vidējais laulības ilgums Latvijā joprojām ir salīdzinoši neliels — apmēram 13 gadi. Neskatoties uz šķiršanās skaita samazināšanos pēdējos gados, katrs trešais savienojums tomēr izirst, bieži jau pirmajos 5–10 kopdzīves gados.
Ja paskatāmies uz romantisko kalendāru, jūlijs un augusts joprojām ir populārākie mēneši kāzām. Bet tā nebija vienmēr: līdz 1960. gadu vidum latvieši biežāk precējās decembrī — iespējams, lai Jauno gadu sagaidītu jau ģimenes statusā.
Atstāt komentāru