- oktobrī Latvijā tiek svinēta Skolotāju diena. Tās mērķis ir godināt skolotājus, izteikt sabiedrības pateicību par viņu darbu un uzsvērt izglītības nozīmi katras valsts attīstībā. Tas ir simbolisks veids, kā pateikt paldies pedagogiem par viņu ieguldījumu zināšanu nodošanā, vērtību veidošanā un nākotnes sabiedrības radīšanā.
Bieži šī diena izraisa diskusijas sabiedrībā, galvenokārt par dāvanu nozīmi. Interesanti lasīt diskusijas par šo tēmu, kas radās sociālajā tīklā "Thread".
@lelde raksta: "Principā es vienmēr esmu bijusi PAR apsveikumiem un dāvanām skolotājiem. Es tajā saskatu tikai pozitīvo. Līdz brīdim, kad es redzu, kā audzinātājai tiek atnests milzīgs ziedu pušķis un konfekšu kaste Skolotāju dienā, un rodas jautājums — kādi ir iespējamie varianti, ka skolotāja varēs palikt objektīva attiecībā pret šo bērnu? Interešu konflikts. Individuālās dāvanas skolotājiem, iespējams, tiešām vajadzētu aizliegt.
Komentāros tomēr dominē viedoklis, ka skolotājus nav iespējams piekukuļot ar ziediem vai dāvanām, profesijas pārstāvju raksturs ir augstāks par to, tomēr ne visi ar to piekrīt.
"Jūs nopietni domājat, ka dēļ dāvinātajiem ziediem un konfektēm skolotājs zaudēs objektivitāti? Dēļ ziediem un konfektēm???"
"Vai jūs esat skolotājs? Ja jā, tad es iesaku mainīt profesiju, ja nē, tad man nav vairāk jautājumu, jo attieksme nemainīsies dēļ ziediem un konfektēm. Attieksme nemainīsies arī tad, ja nesveiksim."
Savas pārdomas izteica arī viena skolotāja: "Man, šķiet, ir cits viedoklis par šo (kā skolotājam). Es uztveru visas dāvanas/ziedus drīzāk kopumā, nevis to, kas man ko atnesis... Protams, tas ne par 1% nepadarītu mani skatīties uz bērnu citādi.
Viens sieviete ironizē: "Protams, skolotāji pieraksta, kas ko atnesis, mazajā melnajā piezīmju grāmatiņā. Un, ja kāds nekad neko nedod, tad pret viņu izturas vissliktāk. Galu galā viņš nav pelnījis labu attieksmi! Nezinu, no kurienes radies uzskats, ka ziedu pušķis un konfekšu kaste mainīs skolotāja attieksmi pret bērnu. Ja skolotājs aizver acis uz iebiedēšanu klasē, tad ne dēļ dāvanām. Iespējams, viņai vienalga — tā, diemžēl, notiek.
Bērna zīmējums, kas speciāli izveidots man, ir daudz vērtīgāks par ziediem un konfektēm. Tas dod pārtiku pārdomām."
Laima ir kategoriska: "Dāvanas nav nepieciešamas. Tas jau no bērnības pieradina pie kukulīšiem."
Sanitai ir atmiņas no skolas gadiem par šo tēmu: "Tas ir mans bērnība — klases audzinātājs labāk izturējās pret tiem bērniem, kuru vecāki dāvināja labākās dāvanas. Es, protams, nebiju starp viņiem."
Viens no komentētājiem atsaucās uz KNAB noteiktajām robežām: "Mūsu kultūrā dāvināt ziedus un saldumus ir norma, veids, kā izteikt savu īpašo attieksmi un pateicību. KNAB: Dāvana atšķiras no kukulis ar motivāciju un dāvināšanas mērķi. Dāvinot dāvanu, dāvinātājs negaida neko pretī. Tomēr dāvana kļūst par kukuli tajā brīdī, kad ar tās palīdzību cenšas gūt labumu vai panākt labvēlīgu lēmumu dotāja vai tam tuvu esošai personai interesēs.
Atstāt komentāru