Daļa skolēnu joprojām saskaras ar valodas barjerām un nepieciešama papildu atbalsts, īpaši mācībniekiem no ģimenēm, kuras nerunā latviešu valodā, kā arī skolēniem, kuri ikdienā maz mijiedarbojas ar vienaudžiem, kuri runā latviešu valodā. Šādu secinājumu izdarījusi Valsts izglītības kvalitātes dienests (VIKD), veicot aptauju starp 8. klašu skolēniem.
2024./2025. mācību gadā pēc nejaušas atlases principa tika aptaujāti apmēram 800 astotklasnieku, lai noskaidrotu, kā norit pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā.
Vairāk nekā 90 % mācībnieku aptaujas laikā norādīja, ka pārejot uz "vienoto skolu", viņu latviešu valodas zināšanas nedaudz vai ievērojami uzlabojušās.
Skolēni atzīmēja, ka vislielāko atbalstu viņiem sniedz pedagogu palīdzība, kuri pielieto dažādus mācību metodus, atbalsta speciālisti (logopēdi, speciālie pedagogi un skolotāju asistenti), kā arī jauni vārdnīcas un citi palīgmateriāli un iespēja saņemt konsultācijas.
Vienlaikus aptaujas dati parādīja, ka ievērojama daļa mācībnieku joprojām izjūt nepieciešamību pēc papildu atbalsta, kas bieži saistīts ar ģimenes, draugu un ārpusskolas dzīves iesaisti. Skolēni, kuru vecāki nepietiekami labi pārvalda latviešu valodu, uzskata, ka svarīgs atbalsts ir nodarbības pie privātā pasniedzēja, interešu pulciņi latviešu valodā vai draugu palīdzība. Tāpat skolēni apzinās, ka paši varētu biežāk lasīt grāmatas, skatīties filmas latviešu valodā un draudzēties ar vienaudžiem, kuri labi pārvalda valodu.
Aptaujas rezultāti arī parādīja, ka, neskatoties uz GSKO un Izglītības un zinātnes ministrijas ieteikumiem neizmantot automātisko tulkojumu kā galveno metodi, ja skolēns nesaprot materiālu latviešu valodā, vairums skolotāju joprojām izvēlas tieši šo veidu kā pirmo risinājumu. Tāpēc, kā norāda GSKO, pārejas uz mācībām tikai latviešu valodā panākumi lielā mērā ir atkarīgi no tā, cik paši skolotāji ir pārliecināti par izvēlētās atbalsta formas efektivitāti, kā arī no bērnu un viņu vecāku gaidām. Turklāt pastāv sociālais spiediens un izplatīts uzskats, ka tulkojums ir ātrākais un vienkāršākais veids, kā palīdzēt skolēniem.
Tas ir trešais un noslēdzošais mācību gads, kad skolās, kas īsteno mazākumtautību pamatizglītības programmas, notiek pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā.
Saskaņā ar GSKO ziņojumu par pāreju uz "vienoto skolu" 2024./2025. mācību gadā lielākajā daļā skolu tā norit saskaņā ar plānu, tomēr trešdaļā izglītības iestāžu konstatētas nopietnas grūtības. Galvenās problēmas šajās skolās saistītas ar vadības nespēju pārvaldīt izmaiņas, ar pedagogu nepietiekamo sagatavotību darbam lingvistiski heterogēnā vidē, ar skolotāju un atbalsta speciālistu trūkumu, kā arī ar nepietiekamu kompetenču pieejas ieviešanu.
2024./2025. mācību gadā pāreja skāra 8299 mācībniekus, no kuriem 289 mācās privātajās izglītības iestādēs, bet 8010 - pašvaldību skolās.
Atstāt komentāru