Kā cilvēkiem izdzīvot? Piektā daļa Latvijas iedzīvotāju dzīvo «vienā dienā» 0 515

Latvijā 17% iedzīvotāju nekad nav krājuši līdzekļus neparedzētiem izdevumiem, aģentūrai LETA paziņoja Latvijas komercbankas preses dienests, atsaucoties uz veiktā aptaujas datiem.

Tāpat noskaidrots, ka 43% Latvijas iedzīvotāju veic uzkrājumus neregulāri, bet 14% spēj regulāri atlikt vairāk nekā desmito daļu no sava ienākuma.

Lietuvā un Igaunijā iedzīvotājiem ir stabilākas uzkrājumu ieradumi, norāda banka. Proti, Lietuvā 23% aptaujāto regulāri atliek uzkrājumiem vairāk nekā desmito daļu no ienākumiem, Igaunijā – 17%.

Šie dati parāda: Latvijā joprojām pastāv liels potenciāls iedzīvotāju finanšu pratības paaugstināšanai. Cilvēki bez uzkrājumiem biežāk nonāk situācijās, kad neparedzētu izdevumu segšanai viņiem jāņem aizdevumi.

Saskaņā ar aptauju vīrieši (18%) biežāk nekā sievietes (11%) spēj regulāri atlikt vairāk nekā desmito daļu no ienākumiem. Tajā pašā laikā sievietēm raksturīgāka ir neregulāra uzkrājumu forma — tā atbildēja 46%, kamēr vīriešiem šis rādītājs ir 40%.

Starp cilvēkiem ar zemu ienākumu (līdz 550 eiro mēnesī) tikai 9% spēj atlikt vairāk nekā desmito daļu no ienākumiem. Pie augstākiem ienākumiem šī daļa būtiski palielinās: grupā ar ienākumiem no 751 līdz 1000 eiro — 19%, bet ar ienākumiem no 1250 līdz 1500 eiro un augstāk apmēram ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju regulāri atliek ne mazāk kā 10% no ienākumiem.

Visaktīvāk uzkrājumus veic Latvijas iedzīvotāji vecumā līdz 30 gadiem — 19% no viņiem regulāri atliek vairāk nekā 10% no ienākumiem. Tomēr ar katru nākamo desmitgadi šis rādītājs samazinās, un pēc 50 gadiem uzkrājumu apjoms būtiski samazinās. Cilvēki, kas vecāki par 60 gadiem, biežāk nekā citi apgalvo, ka pie esošā uzkrājumu līmeņa jūtas pietiekami droši un vairs tos nepalielina.

Aptauja Baltijas valstīs tika veikta 2025. gada septembrī sadarbībā ar pētījumu aģentūru "Norstat". Kopumā tiešsaistē tika aptaujāti 3002 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.