Trešdaļai bijušo nacionālo minoritāšu skolu pāreja uz latviešu valodu mācībās izrādījās šķērslis, jo skolēni nevar apgūt mācību programmas saturu latviešu valodā, raksta Diena, ziņo LETA.
Tam ir vairāki iemesli, no kuriem viens ir skolotāju trūkums, kuriem latviešu valoda ir dzimtā. Līdzīga situācija ir izveidojusies arī Rīgas 13. vidusskolā, kuru šajā mācību gadā vada Inna Burova. Bijušā sociālo zinību skolotāja šajā skolā Edvarta Krusts atklājumi par to, ka pāreja uz vienotu skolu 13. Rīgas vidusskolā praksē nav notikusi, izraisīja kaismīgas diskusijas sabiedrībā. Tajā pašā laikā skola iepriekš arī nebija pazudusi no ziņu lentēm saistībā ar direktora vēlēšanām. Pagājušajā gadā šai amatam pretendēja pieci kandidāti, un pēc sarunām ar viņiem divi nokļuva nākamajā kārtā: toreizējā izpilddirektore Ieva Margarita Ozola un Rīgas valsts klasiskās ģimnāzijas direktora vietniece Inna Burova. Nākamajā kārtā nokļuva tikai viena kandidatūra - Inna Burova. Viņai vajadzēja ieņemt šo amatu jau pagājušajā gadā, bet skaļu iebildumu dēļ no skolas kolektīva pašvaldībā sākās pārbaudes, un process ievilkās. Galu galā pārkāpumi netika konstatēti, un Burova tika apstiprināta amatā.
Tas izraisīja neapmierinātību skolas kolektīvā (atlaida 14 skolotāju vai pat vairāk) un diskusijas politiskajos apstākļos (Inna ir politiķa Oļega Burova meita). Lai apspriestu situāciju skolā, Burova tika aicināta uz Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas sēdi. Kad Rīgas domes deputāte Jūlija Stepaņenko paziņoja, ka, viņasprāt, skolā ir nedraudzīga atmosfēra, jo 14 skolotāji ir pametuši skolu, Burova atbildēja, ka viss ir tieši pretēji - atmosfēra skolā ir laba. Uz jautājumu, kuri mācību priekšmetu skolotāji ir atlaisti un cik vakances pašlaik ir atvērtas, viņa atbildēja, ka lielākā daļa skolotāju strādā nepilnu darba laiku.
