Daļa jauniešu nevar turpināt mācības profesionālajās vidējās izglītības iestādēs nepietiekamu latviešu valodas zināšanu dēļ, teikts Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) ziņojumā par pāreju uz "vienoto skolu" 2024./2025.mācību gadā.
Lai gan profesionālā izglītība tiek īstenota tikai latviešu valodā, realitātē šīs izglītības iestādes joprojām sastopas ar audzēkņiem bez pietiekamām latviešu valodas prasmēm viņu mācībām.
Lai palīdzētu jauniešiem, skolas piedāvā individuālās konsultācijas un īpašas latviešu valodas apguves grupas. Atbalstu sniedz arī kursabiedri, skaidrojot vai tulkojot nesaprotamo, dažiem palīdz privātskolotāji.
Audzēkņu, kas pārtrauc mācības pirmajā kursā, skaits svārstās no trim līdz pat 25 jauniešiem. Pēc mācību pamešanas daļa turpina mācības iepriekšējās vai tālmācības skolās, savukārt citi sāk darba gaitas, secināts profesionālo vidusskolu anketēšanā 2024./2025.mācību gadā.
Visvairāk skolēnu, kuri pārtrauc mācības, ir Rīgā, Liepājā, Daugavpilī un Rēzeknē.
Kopumā izglītības process ziņojumā tiek vērtēts kā daļēji efektīvs. Valsts pārbaudes darbu rezultāti 2023./2024.mācību gadā rāda, ka 9.klašu latviešu valodas eksāmenā aptuveni 40% skolēnu, kuri vēl neīsteno pāreju uz "vienoto skolu", rezultāti ir zemāki nekā gada vērtējums, bet 11.klašu skolēniem bijušajās mazākumtautību skolās - 50% gadījumu.
Izglītības iestādes norāda, ka atšķirības rodas gan mācību stundu kavējumu, gan motivācijas trūkuma dēļ, kā arī tāpēc, ka pārbaudes darbs bijis sarežģīts, vai gada laikā bija iespējams uzlabot vērtējumus.
