Valstiskā pieeja - saglabāt pirmsskolu un sākumskolu pēc iespējas tuvāk mājām.
“Šā gada 1. septembrī uz skolām devās gandrīz par 3000 mazāk skolēnu nekā gadu iepriekš. Tāds pats skolēnu skaita kritums gaidāms arī nākamajā gadā. 2032. gadā un turpmākajos divos gados uz skolām dosies pat par 10 tūkstošiem mazāk bērnu nekā gadu iepriekš”, - min statistikas datus Latvijas radio.
Rīgā savulaik bija 150 skolas, tagad ir zem simta. Rīgas Vispārējās izglītības skolu nodaļas vadītāja Anita Pēterkopa intervijā Latvijas radio norādīja, ka šobrīd vairāk mazina vidusskolu, nevis skolu skaitu. Krasas pārmaiņas vidusskolu tīklā neplāno, jo pēc 9. klases uz Rīgu mācīties brauc bērni no citām pašvaldībām. Pat 10 procenti Rīgas skolēnu deklarēti ārpus galvaspilsētas.
"Šogad varbūt ir pa kādiem 400–500 bērniem skolās mazāk, bet tas saistās vairāk tieši ar to, ka pirmklasnieku mums ir mazāk. Un tas loģiski saistīts ar dzimstību. Bet no tā skolu skaits mums mazumā neiet," skaidroja Pēterkopa.
Pirms šī mācību gada divas bijušās mazākumtautību pamatskolas pievienotas tā sauktajām latviešu skolām. Tiesa, skolēni turpina mācīties līdzšinējās telpās.
Samazinoties skolēnu skaitam, arī skolu telpas kļūst tukšākas.
Vēl ātrāk nekā skolas demogrāfiskā bedre skars bērnudārzus. Demogrāfa, Latvijas Universitātes profesora Jura Krūmiņa prognozētā skolas vecuma bērnu un jauniešu (7–18 gadu vecumā) skaita dinamika līdz 2040. gadam rāda, ka, piemēram, Rīgā, skolēnu skaits kritīsies pēc 2030. gada, bet Latgalē tas sarūk jau kopš 2018. gada un tieši tur šis kritums ir visstraujākais. Kopumā arī citas prognozes parāda, ka Latgale iztukšojas visstraujāk, kā arī smagāka situācija nekā citviet ir Ventspils un Dienvidkurzemes novados.
Atstāt komentāru