Latvijas skolām no 2026. gada ir jāatsakās no krievu valodas mācīšanas kā otrās svešvalodas un pakāpeniski jāaizstāj to ar vienu no oficiālajām Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valodām. Tajā pašā laikā vidusskolēni var atteikties no krievu valodas mācīšanās kā otrās svešvalodas jau tagad.
Ņemot vērā, ka daudzviet pirmā svešvaloda ir angļu, bet otrā - krievu, jaunās sistēmas ietvaros skolām jāiegulda pūles, lai atrastu pasniedzējus vēl vienai otrajai svešvalodai. Aptaujas rāda, ka vispopulārākais izvēles variants ir vācu valoda.
Nepieciešamība pēc svešvalodu pasniedzējiem ir iedvesmojusi daudzus, tostarp programmas "Mācītspēks" veidotājus. Šī ir profesionālās izglītības programma, kas palīdz dažādu jomu profesionāļiem kļūt par skolotājiem. Programma tiek īstenota Latvijas Universitātē, Daugavpils Universitātē un Liepājas RTU akadēmijā. Kā pastāstīja "Mācītspēks" pārstāve Rita Šmite, programmas dalībnieku interese par Eiropas svešvalodām (izņemot angļu) šogad ir ievērojami pieaugusi:
"Šajā mācību gadā skolās sāk darbu 12 svešvalodu skolotāji - septiņi vācu, trīs franču, viens itāļu un viens zviedru. No 2020. līdz 2023. gadam vidēji katru gadu sāka strādāt 4-7 svešvalodu skolotāji, no kuriem lielākā daļa bija vācu valodas skolotāji. Pēdējos gados mēs arī novērojam interesi par citām valodām, piemēram, 2024. gadā divi dalībnieki mācīja spāņu, viens franču un viens vācu. Skolas visvairāk interesē šo trīs valodu skolotāji. Tomēr citas valodas, piemēram, zviedru, arī kļūst arvien populārākas. Vispieprasītākā otrā svešvaloda Rīgā ir vācu, ziņoja Rīgas Domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta pārstāve Anita Peterkopa.
"Fakti rāda, ka skolas jau tagad pakāpeniski sāk piedāvāt otro svešvalodu tiem skolēniem, kuri atteikušies no krievu valodas mācīšanās, un tā galvenokārt ir vācu. Pēc tam seko franču un spāņu, bet dažās skolās arī lietuviešu."
Atstāt komentāru