Latvijas zilā govs ir viena no astoņām kultūrvēsturiskajām šķirnēm Latvijas lauksaimniecības dzīvnieku, kas ir apdraudēta, turēšana tirgus ekonomikas apstākļos, ņemot vērā relatīvi zemo ražīgumu un citus rādītājus, bez papildu atbalsta, visticamāk, apdraud šķirnes izzušanu, raksta Latvijas Avīze.
Šī iemesla dēļ ir izstrādātas ģenētisko resursu saglabāšanas programmas, kas sniedz papildu finansiālu atbalstu lauksaimniecības saimniecībām, kurās tur dzīvniekus, kas pieder apdraudētām šķirnēm. Kompensācija par Latvijas zilās šķirnes govīm, kas ir vecākas par diviem gadiem, ir 210 eiro gadā, bet par dzīvniekiem, kas ir vecumā no sešiem mēnešiem līdz diviem gadiem, - 205 eiro.
Latvijā samazinās Latvijas zilā šķirnes liellopu skaits, un ar tiem strādā maz konkurētspējīgu saimniecību. Lauku atbalsta dienests (LAD) ziņo, ka 2020. gadā valstī tika reģistrētas 888 zilās govis, bet šā gada 5. augustā - jau tikai 710 dzīvnieku.
Sabiedrībā „Zilā govs” saka, ka atbalsts aptuveni 200 eiro par vienu govs nav mainījies vairāk nekā desmit gadus un nemotivē saimniekus strādāt ar kultūrvēsturisko šķirni.
Jāņa Zadiņa saimniecībā „Jaunsnikeri” Dundagas pagastā ir četras Latvijas zilās govis un 55 citi vietējo kultūrvēsturisko šķirņu pārstāvji - vecās labās Latvijas brūnās govis. Saimnieks uzsver: šobrīd Latvijas zilās un Latvijas brūnās govis saglabā entuziasti.
Zadiņš stāsta: „Mans tēvs sāka turēt Latvijas zilās šķirnes govis gadsimtu mijā, kad tika veikts liels solis šķirnes glābšanā un saglabāšanā. Es pārņēmu saimniecību 2015. gadā un turpinu vecāku iesākto darbu. Tagad neskaidrā nākotne attiecībā uz abām minētajām šķirnēm liek man saskarties ar nopietnu izvēli. Saimniecību ar nepietiekami ražīgām Latvijas zilajām un brūnajām govīm attīstīt nav iespējams. Kompensācija par Latvijas zilo govs ir 210 eiro, par Latvijas brūno - 150 eiro, tomēr tā nekompensē zaudētos ienākumus salīdzinājumā ar augsti ražīgām piena šķirnēm. Aptuveni 50 eiro no atbalsta līdz saimniecībai nenonāk, tos saņem selekcijas organizācija. Tas nav pārmetums: organizācijai jāsaņem samaksa par savu darbu.”
Saimniecības „Jaunsnikeri” saimnieks uzsver - lauksaimniecības politikas veidotājiem jānovērtē, cik daudz vietējo šķirņu govju nepieciešams, lai saglabātu minimālo ģenētisko banku.
Atstāt komentāru