Latvijas Radio 4 ignorēšana daļas politiķu puses ne tikai ierobežo piekļuvi informācijai, bet arī apšauba sabiedrisko mediju misiju. Par to programmā Mediju anatomija paziņoja Rīgas Stradiņa universitātes profesore Anda Rožukalne, uzsverot, ka līdzīga prakse pastiprina «klusuma spirāli» un demonstrē varas nevēlēšanos vērsties pie atsevišķām sabiedrības grupām.
Latvijā saglabājas tendence, kad daļa politiķu atsakās nākt uz Latvijas Radio 4 ēteru, pat ja intervija tiek piedāvāta nevis krievu, bet latviešu valodā. Par to liecina LR4 galvenās redaktores Annas Stroj novērojumi, kuras vārdiem, redakcija regulāri saskaras ar atteikumiem bez jebkādiem argumentiem.
Problēmu komentē Rīgas Stradiņa universitātes profesore Anda Rožukalne. Viņasprāt, šīs prakses pamatā ir ilgtermiņa politiskā nostāja, kas veido negatīvu attieksmi pret krievu valodas klātbūtni sabiedriskajos medijos. Politiku atteikumi nākt uz ētera viņa saista ne tik daudz ar pašu saturu, cik ar simbolisku LR4 izslēgšanu no komunikācijas spektra. «Tas ir izvēle, kas noved pie klusuma spirāles: ierēdņi baidās no agresīvām reakcijām un izsmiekla, un rezultātā dod priekšroku neriskēt,» uzsvēra Rožukalne.
Viņa uzsvēra, ka līdzīga uzvedība grauj sabiedrisko mediju principus, kuru uzdevums ir vērsties pie visām sabiedrības grupām.
Kad politiķi sāk izvēlēties, ar kurām auditorijām runāt, bet kuras ignorēt, tas nozīmē, ka daļa sabiedrības apzināti tiek izslēgta no dialoga.
«Faktiski auditorijas demonstrē, ka tās nav svarīgas un nav nepieciešamas. Tas ir ārkārtīgi bīstams signāls, īpaši sabiedriskajiem medijiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas,» teica profesore.
Atsevišķs piemērs ir Nacionālās apvienības pozīcija. Saskaņā ar Annas Stroj vārdiem, šīs partijas pārstāvji konsekventi atsakās piedalīties jebkādos Latvijas Radio 4 formātos. Šāda prakse saglabājas pat vēlēšanu kampaņu laikā, kad partijas tradicionāli meklē iespējas vērsties pie pēc iespējas plašākas auditorijas.
Rožukalne atgādināja, ka krievu valodā runājošo Latvijas Radio pārraižu auditorija nemaz nav viendabīga un jau sen patērē saturu dažādās valodās, tostarp latviešu un angļu. Pēc Krievijas valsts kanālu atslēgšanas daudzi klausītāji mainīja mediju ieradumus un meklē uzticamu informāciju Latvijas medijos.
«Ierobežot šo auditorijas segmentu tikai uz valodas pamata — tas ir kļūda. Cilvēki nāk pēc ziņām un analīzes, nevis pēc “krievu pasaules”,» uzsvēra viņa.
Pēc profesore vārdiem, politiķu atteikums sadarboties ar Latvijas Radio 4 ne tikai samazina pluralitāti, bet arī pastiprina neuzticību medijiem un demokrātiskajām institūcijām. Kad pilsoņi redz, ka žurnālistiem tiek uzlikti ierobežojumi, viņi to uztver kā brīvības vārda sašaurināšanu. «Kļūdaini domāt, ka, atņemot daļai sabiedrības piekļuvi daudzveidīgai informācijai, var stiprināt tās lojalitāti. Tieši pretēji, tas pastiprina atsvešināšanos,» rezumēja Rožukalne.
Atstāt komentāru