Ķirsis ir populāra kultūra, ko dārzos bieži audzē tās mazprasības un plašā sagatavojumu klāsta dēļ, ko no tā var pagatavot.
Ķiršu audzēšana nav sarežģīta, tomēr, lai iegūtu lielu ražu, ir svarīgi ievērot agrotehnikas prasības.
Audzēšanas īpatnības
Ķiršu popularitāti nosaka tās spēja augt dažādos augsnes tipos — gan nabadzīgā, gan auglīgā.
No viena koka ražas periodā var savākt aptuveni 30 kg ogu, kas ļauj sagatavot krājumus ziemai un baudīt svaigas ogas.
Ķirsis izceļas ar sala izturību un spēj ātri atjaunoties pēc aukstām ziemām, kas parasti neietekmē ražību.
Nav obligāti stādīt ķirsi saulainās vietās; tas ražos arī ēnā, taču ogas, kas saņēmušas daudz saules gaismas, būs sulīgākas un saldākas.
Stādīšanas noteikumi
Ķirsis tiek uzskatīts par mazprasīgu kultūru, un stādīšanas noteikumu ievērošana nodrošina spēcīgu un veselīgu koku ar bagātīgu ražību.
Lai gan ķirsis var augt uz jebkuras augsnes, tas dod priekšroku smilšmāla augsnei ar neitrālu skābumu. Labāk stādīt koku zemesgabala dienvidu vai rietumu pusē, izvairoties no gruntsūdeņu tuvas atrašanās vietas pie saknēm.
Pirms stādīšanas augsni jāarot un jāapkaļķo, taču kaļķi nevajadzētu sajaukt ar mēslu tieši stādīšanas bedrē.
Stādīšanai jāizrok bedre aptuveni 50×50×50 cm, uz dibena jāliek komposts, superfosfāts un pelni, jāsamaisa ar augsni un jāiestiprina mietiņš sasaistīšanai.
Pirms stādīšanas stādiņš zaudē daudz šķidruma, tāpēc to ieteicams iemērkt ūdenī uz 4–6 stundām vai uz nakti.
Nevajadzētu pārāk dziļi ierakt saknes; stādīšana parasti notiek pavasara vidū vai rudens sākumā. Pavasarī ķirsi stāda pirms pumpuru plaukšanas, bet rudenī — lai tas paspētu iesakņoties līdz salnām.
Ja salnas jau tuvojas, bet ķirsis vēl nav iestādīts, stādiņu var ierakt zemē 45 grādu leņķī kā aizsardzību pret ziemas salnām. Ziemai ķirsi nepieciešams pārklāt.
Kļūdas, kopjot ķirša koku
Ķirša kopšana ir vienkārša un ietver laistīšanu, ravēšanu, savlaicīgu mēslošanu un apgriešanu. Tas nodrošina pareizu attīstību un labu ražību.
Nepietiekama laistīšana var novest pie pumpuru izsalšanas ziemā, kas traucēs ražošanu. Mēslojuma trūkums izsmeļ koku, padarot to trauslu un slimīgu, kas apgrūtina pārziemošanu.
Augļkoki ir pakļauti kaitēkļiem, tāpēc jāveic profilaktiski pasākumi. Ja ķirsis nerod, iemesls var būt pašapputes trūkums; dārzā vērts stādīt vairākus ķiršus vai radniecīgas kultūras.
Svarīgi arī savlaicīgi apgriezt ķirsi, lai izvairītos no pārāk bieza vainaga. Biezs zarojums var izraisīt mazas ogas.
Regulāri noņemiet apakšējos un garos vainaga dzinumus. Vienam ķirsim nedrīkst būt vairāk par 10 skeleta zariem, lai vainags būtu retāks un ogas — vienmērīgas un lielas.
Tātad ķirša kopšana savā dārzā ir diezgan vienkārša. Svarīgi pareizi izvēlēties ķiršu šķirni, ņemot vērā reģiona klimatu, zemesgabala īpatnības un vēlamās augļu garšas īpašības.
