Kas ir askēze, ko izmanto vēlmes piepildīšanai? 0 104

Nē, tam nav nekā kopīga ar askēzi. Tādu viedokli pauda psiholoģe Nelli Kuprijanoviča intervijā «АиФ».

Askēze (no sengrieķu ἄσκησις — «vingrinājums» un ἀσκέω — «vingrināt») ir brīvprātēja izeja no komforta zonas, kas vērsta uz garīgu, materiālu un personisku mērķu sasniegšanu caur pašierobežošanos, pašdisciplīnu un pašaizliedzību. Galvenie askēzes instrumenti ir lūgšana un stingri zvēresti, kas pārbauda gribasspēku un stiprina iekšējo izturību. Šo praksi var īstenot gan ar fiziskām, gan ar intelektuālām slodzēm.

Mūsdienās kļuvis populāri uzņemties askēzi vēlmes piepildīšanai. Šīs prakses būtība ir tāda, ka, upurējot kaut ko, cilvēks cer, ka Visums piepildīs viņa sapņus.

Tomēr, pēc psiholoģes domām, mērķu sasniegšana un vēlmes īstenošana nav atkarīga no pašierobežošanos. Vēlme var piepildīties tikai tad, ja pastāv pozitīvi nodomi un pareiza, veselīga rīcība.

— «Tas izklausās dīvaini. Piemēram, ja cilvēks mēnesi nedzer alkoholu vai neēd saldumus, kas būs pēc tam? Ja vēlme nepiepildīsies, vai viņš atgriezīsies pie iepriekšējā dzīvesveida?» — uzsvēra eksperte. «Šeit nav nekā kopīga ar askēzi. Tā nav pilnībā par gribasspēku. Drīzāk tas ir veids, kā piesaistīt uzmanību un savākt “patīk” atzīmes, no vienas puses. No otras puses, šāds publisks paziņojums par askēzi cilvēkam nepieciešams, lai saistītu sevi izpildīt solījumus.»

Psiholoģe norāda, ka askēze ir vērsta uz garīgajiem aspektiem. Praktizējot askēzi, cilvēks atbrīvojas no liekā, lai labāk saprastu un pieņemtu Dievu.

Lai mainītu savu dzīvi, jāsāk ar sevis pārveidi. Ideja par mērķu sasniegšanu caur askēzi balstās uz pašaizliedzības un gara pārbaudes izpratni. Mums jāapzinās, ka izmaiņu dēļ nāksies no kaut kā atteikties.