Kāpēc «nauda nesmaržo»? 0 36

Romas imperatoram Vespasianam nonāca valsts, kas smagi bija cietusi pilsoņu kara dēļ, un viņam nācās parādīt izcilas pārvaldības spējas un valsts vīziju, lai atjaunotu impēriju.

Nepieciešamība steidzami papildināt valsts kasi lika Vespasianam ieviest dažādus nodokļus un stingri sodīt līdzpilsoņus par mēģinājumiem izvairīties no maksāšanas, kas noveda pie romiešu ironiskas un sarkastiskas attieksmes pret savu imperatoru, kuru neapmierinātie pilsoņi reizēm pārmeta par prāta trūkumu.

Tomēr jāatzīmē, ka Vespasians, lietojot mūsdienu terminus, «īstenoja līdzsvarotu nodokļu politiku», rūpējoties, lai nodokļi nebūtu pārāk apgrūtinoši provincēm, un ka līdzekļi kasē nonāca pateicoties salīdzinoši nesmagajiem nodokļiem.

Viena no viņa jaunievedumiem bija Romai bezprecedenta nodoklis par «latrīnām» — publiskajām tualetēm. Vēsture Vespasianam piedēvē izcili atradīgumu un lielisku humora izjūtu, kas viņam nereti palīdzēja.

Tā notika arī šoreiz, kad viņa dēls Tits, dziļi sašutis par tik necienīgu budžeta papildināšanas veidu, pārmeta tēvam. Imperators, nekautrējoties, lika dēlam uzelpot no jaunā nodokļa iegūto naudu un pajautāja, vai tai ir smarža. Saņēmis negatīvu atbildi, Vespasians Titam sacīja: «Dīvaini, jo tā nāk no urīna». Tādā veidā «urīna nodoklis» kļuva par iemeslu vienam no pazīstamākajiem izteicieniem non olet pecunia — «nauda nesmaržo».