Augsnes kaļķošana rada kompleksu ietekmi uz augsni.
Jo īpaši:
veicina optimālu augu sakņu sistēmas attīstību;
būtiski palielina lauksaimniecības kultūru spēju efektīvi izmantot augsnē iestrādātos minerālos un organiskos mēslojumus;
uzlabo augu spēju uzņemt grūti šķīstošus barības vielu savienojumus, kas atrodas skabajā augsnē;
aktivizē dažu mikroorganismu bioloģiskos procesus (slāpekli fiksējošo baktēriju, nitrifikatoru un citu), kas spēj uzkrāt līdz 50–70 kg slāpekļa uz 1 ha, un tas savukārt samazina nepieciešamību pēc slāpekļa minerālmēsliem.
Saskaņā ar daudzgadu lauka un laboratorijas pētījumiem ražība galvenajām kultūrām kaļķojot palielinās (graudu vienībās) par 5–7 centneriem no 1 ha un vairāk. Tāpēc šis agrotehniskais pasākums parasti izrādās ekonomiski pamatots lielākajai daļai saimniecību, kas atrodas skābās augsnēs.
