Ilgdzīvotības speciālists Dens Bjutners norāda, ka iedzīvotāji „zilajās zonās“ — reģionos ar visilgāko dzīves ilgumu — ir līdzīgi ne tikai uztura un dienas režīma ziņā, bet arī vaļasprieku izvēlē. Pēc viņa domām dārzkopība vieno daudzus ilgdzīvotājus.
«Katrā „zilajā zonā“ gandrīz visi, kuri sasnieguši 90 un vairāk gadu, visu mūžu nodarbojas ar dārzkopību un turpina to darīt. Iespējams, tas saistīts ar zemu fiziskās aktivitātes intensitāti», — norādīja speciālists.
Pētnieks uzsvēra, ka darbs dārzā nodrošina noteiktu fizisku slodzi: cilvēks liecas, tup, rok un pārnēsā priekšmetus. Tomēr, Densa Bjutnera ieskatā, galvenā priekšrocība dārzkopībā ir motivācija. Cilvēki cenšas ātrāk izaudzēt to, ko iestādījuši.
«Tas dod stimulu katru dienu doties ārā, ravēt, laistīt un novākt ražu», — piebilda eksperts.
Turklāt dārzkopība pozitīvi ietekmē psihisko un emocionālo stāvokli, samazinot stresa, trauksmes un depresijas līmeni.
