Kādas ir galviņsīpolu mēslošanas īpatnības? 0 33

Galviņsīpoli labi attīstās vietās, kur augsne ir labi pabarota un attīrīta no nezālēm, ar pH 6,4–6,5. Kaļķi tieši zem sīpoliem neiestrādā. Svaigus kūtsmēslus ieteicams izmantot pirmsēkļos (5–6 kg/m2). Sīpoliem piemēroti ir humuss vai komposts 3–5 kg/m2 apmērā. Minerālmēslojumus labāk ievest vairākos posmos: 60% fosfora un kālija mēslojuma pievieno rudenī, bet pārējo — pirms stādīšanas un papildmēslojumu laikā. Slāpekļa mēslojumu arī ieteicams dot pa daļām: 30% pie augsnes irdināšanas pirms stādīšanas, pārējo — kā papildmēslojumu.

Rudenī, rakājot augsni, iestrādā 3–5 kg/m2 humusa (ja nepieciešams), 10 g/m2 superfosfāta un 12 g/m2 kālija sulfāta. Pavasarī, augsnes irdināšanas laikā pirms sīpolu stādīšanas, pievieno 6 g/m2 amonija nitrāta, 5 g/m2 superfosfāta un 5 g/m2 kālija sulfāta.

Lai paātrinātu augu augšanu un bumbuļu veidošanos, ieteicams veikt divas papildmēslošanas reizes. Pirmo veic, kad sāk attīstīties lapas, izmantojot šķidros kūtsmēslus (1:7–8) vai putnu mēslu šķīdumu (1:10–15). Mēslojumu ievada starprindās vagās 6–8 cm dziļumā un aizber ar augsni. Otru papildmēslojumu (divas nedēļas pēc pirmā) veic, izmantojot minerālmēslojumus šādās devās: 5 g/m2 amonija nitrāta, 6 g/m2 superfosfāta un 6 g/m2 kālija sulfāta.