Ķiploku ūdens: kad to lieto un vai tas patiešām palīdz? 0 61

Ķiploku labvēlīgās īpašības

Ķiploks sastāv no ūdens, olbaltumvielām, ogļhidrātiem, taukskābēm, šķiedrvielām, fenoliem un mikroelementiem.

Asais ķiploka aromāts nosaka sērsaturošie organiskie savienojumi. Svaigā produktā galvenā sēra sastāvdaļa ir allīns. Pārgriežot vai košļājot ķiploku, tas pārvēršas allicīnā, kas sniedz cilvēka organismam labvēlīgu iedarbību.

Onkoloģisko slimību profilakse

Pētījumi liecina, ka ķiploks veicina:

cīņu ar brīvajiem radikāļiem, kas kaitē šūnām;
svarīgu DNS molekulu atjaunošanos;
raibo šūnu vairošanās ātruma palēnināšanos;
samazinātu audzēju šūnu spēju “slēpties” no imūnsistēmas;
to oksidatīvo un toksisko slogu samazināšanos.

Lielākā daļa pētījumu par ķiploka pretvēža iedarbību veikti uz dzīvniekiem vai laboratorijas apstākļos uz šūnu kultūrām. Cilvēku pētījumos rezultāti izrādījās mazāk viennozīmīgi: daži pētījumi apstiprināja labumu, citi — nē.

Tomēr tādas autoritatīvas medicīnas organizācijas kā Pasaules Veselības organizācija (PVO) un Amerikas vēža izpētes institūts (AICR) atzīst, ka ķiploks ikdienas uzturā var samazināt vēža risku un iesaka tā lietošanu. Produkti ar līdzīgām īpašībām ir kurkuma, čili pipari, vīnogas, brokoļi un tomāti.

Pretmikrobiāla iedarbība

Allicīns, kas atrodams ķiplokos, spēj cīnīties ar vīrusiem, baktērijām, sēnēm un parazītiem.

Baktērijas var veidot kopas (bioplēves), kas aizsargā tās no antibiotiku un imūnsistēmas iedarbības. Allicīns ir efektīvs arī pret bioplēvēm.

Vienā pētījumā tika pierādīts, ka ķiploks var pasargāt no saaukstēšanās: cilvēki, kuri lietoja ķiploku piedevas, retāk saslima ar akūtām augšējo elpceļu infekcijām. Tomēr, lai ķiploka pozitīvā iedarbība kļūtu par oficiālu rekomendāciju, nepieciešami daudzi līdzīgi pētījumi. Šobrīd lielie meta-analīzes dati neapstiprina ķiploka profilaktisko iedarbību pret saaukstēšanos.

Antidiabētiska iedarbība

Ir pētījumi, kas rāda, ka ķiploks var samazināt cukura līmeni asinīs un palielināt šūnu jutību pret insulīnu. Šī jautājuma izpēte turpinās.

Šīs īpašības arī tika parādītas pētījumos: vidēji asinsspiediens samazinājās par 5 mm, bet kopējais holesterīns un “sliktais” ZBL (zema blīvuma lipoproteīni) — aptuveni par 10% no sākotnējām vērtībām.

Antitrombotiska iedarbība

Ķiploks spēj ietekmēt trombocītus, novēršot to salipšanu. Šī īpašība uzlabo asins “plūstamību” un veicina mikrocirkulāciju. Rezultātā skābeklis un barības vielas vieglāk nonāk audos, bet vielmaiņas galaprodukti tiek izvadīti no organisma, samazinot trombu veidošanās risku.

Kā pagatavot ķiploku ūdeni

Visizplatītākais veids:

sasmalcināt pāris ķiploka daiviņas;
pagaidīt 10 minūtes;
ielej ķiplokus ar 200 ml siltā ūdens;
ļaut ievilkties 20–30 minūtes;
lieto nekavējoties, netur uzglabāšanai.

Ieteicams dzert ķiploku ūdeni 2–3 reizes nedēļā no rīta pirms brokastīm vai jebkurā laikā pusstundu pēc ēdienreizes.

Ķiploku tēja

Indiešu ajūrvēdas medicīna piedāvā vēl vienu variantu:

vienu vai divas ķiploka daiviņas sasmalcināt;
pagaidīt 10 minūtes;
ievietot verdošā ūdenī uz 2–3 minūtēm;
atstāt uzstāties 10–15 minūtes;
pievienot citrona sulu un medu.

Kam var būt kaitīgi dzert ķiploku ūdeni

Cilvēkiem ar gastroduodenītu, kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlu, kā arī iekaisuma zarnu slimībām. Ķiploks var kairināt gļotādas, un lielos daudzumos spēj izsaukt šo slimību saasināšanos.

Personām ar noslieci uz paaugstinātu asiņošanu (piemēram, viegla zilumu parādīšanās, smaganu asiņošana vai deguna asiņošana), kā arī lietojot antikoagulantus. Ķiploks ietekmē trombocītus un padara asinis vairāk “plūstošas”, kas lielos daudzumos var saasināt esošo noslieci.

Grūtniecēm un sievietēm, kas baro bērnu ar krūti. Lai gan pats ķiploks šajos periodos nav kontrindicēts, eksperimenti ar tā neparastu un regulāru lietošanu nav ieteicami.

Ķiploku ūdens augiem

Ķiploka labvēlīgās īpašības izmanto arī augu hobijisti. Uzskata, ka ķiploku ūdens var palīdzēt cīņā ar pelējumu, kas rodas no pārmērīgas laistīšanas. Tā kā pelējums ir sēnīte, ķiploka pret­sēnīšu iedarbība var dot pozitīvu efektu. Ja rezultāta nav, labāk vērsties pie ķīmiskiem fungicīdiem.

Secinājums: dzert vai nedzert?

Viennozīmīgi var teikt, ka ķiploks ir veselīgs. Ja jums nav alerģijas un kuņģa-zarnu trakta slimību saasinājumu, droši iekļaujiet to savā uzturā.

Ķiploku ūdens ir neparasts produkta lietošanas veids. Medicīniskajos pētījumos tā drošība un lietderīgums nav apstiprināts. Ir svarīgi saprast, kādam mērķim jūs to dzerat. Ja profilaksei — nav brīnumlīdzekļa, kas pasargātu no visām slimībām. Aptuveni 50% patoloģiju attīstības atkarīgs no dzīvesveida. Efektīvāk būs iekļaut ikdienā fiziskās aktivitātes, pareizu uzturu un atteikšanos no kaitīgiem ieradumiem. Tas izklausās klišejiski, bet ir pierādīts, ka tas patiešām palīdz.

Ja meklējat veidu, kā ārstēt jau attīstījušos slimību, atcerieties, ka medicīniskie preparāti darbojas spēcīgāk nekā pārtikas produkti. Pieeja ar “tautas” ārstēšanas variantu var būt papildinājums, bet ne aizvietojums standarta medikamentozai terapijai. Noteikti informējiet ārstējošo ārstu par visām līdzekļiem, ko esat nolēmuši izmantot cīņā ar slimību.

Ideālā gadījumā mājas eksperimenti ir labāk kulināri, ne medicīniski.