Kādi sali apdraud augļu kokus? 0 109

Ābolu pundurpotcelmu un zemeņu saknes iet bojā pie augsnes temperatūras mīnus 8–10 grādiem, savukārt savvaļas meža ābeles un parastās «Antonovkas» sējumu saknes cieš pie mīnus 14 grādiem. Īpaši jutīga sakņu sistēma ir ziemās bez sniega.

Pie straujiem saliem miza un koksne koku atzaru vietās un stumbru pamatnē cieš būtiskus bojājumus, jo fizioloģiskie procesi šajos audos beidzas vēlāk nekā citās auga daļās, kas apgrūtina sagatavošanos ziemas miera periodam.

Bieži augi cieš no sala ziemas beigās un pavasara sākumā. Šajā periodā novērojamas krasas temperatūras svārstības: naktīs līdz mīnus 10–15 grādiem, bet dienā līdz plus 5–10 grādiem. Dienas pozitīvā temperatūra veicina veģetācijas sākšanos, kā rezultātā audi iziet no miera stāvokļa, zaudē sacietēšanu un kļūst mazāk izturīgi pret nakts salu. Šādos apstākļos stumbru miza un ziedpumpuri, īpaši kauliņaugļu kultūrām — plūmēm, ķiršiem un saldajām ķiršām — var ciest no saules apdegumiem.

Vēlās pavasara salas var nodarīt būtisku kaitējumu ražai, īpaši koku un krūmu masveida ziedēšanas laikā. Visjutīgākas pret zemām temperatūrām ir ziedu daļas — putekšņlapas, pistils un sēkliņas. Pie temperatūras mīnus 1–1,5 grādiem plūmju un ķiršu ziedu stigmas un sēkliņas iet bojā, bet pie mīnus 2 grādiem — ābeļu jaunie augļi.