Kā pārbaudīt sēklas dīgstspēju? 0 359

Katra dārza kultūra ir saistīta ar saviem sēklu uzglabāšanas un dīgstspējas termiņiem. Lai pārbaudītu lielu sēklu dīgstspēju (piemēram, ķirbju, zirņu, gurķu un pupu), tās mazā daudzumā liek siltā vietā (+25…27 °C) starp diviem slāņiem koksnes skaidu, iepriekš labi izmērcētām verdošā ūdenī.

Sēklu dīgstspēja tiek noteikta kā izdīgušo sēklu attiecība pret tām, kas nav izdīgušas. Piemēram, ja no 10 sēklām izdīga 7, tad dīgstspēja būs 70%. To uzskata par labu rādītāju.

Sīkas sēklas (kāposts, burkāns un dilles) liek starp mitrām salvetēm siltā vietā (līdz +25 °C). Lai noteiktu, kuras sēklas izdīgs, tās var ievietot ūdenī uz 5–10 minūtēm. Tās, kas uzpeldēs un paliks uz virsmas, ir tukšas vai bojātas, savukārt labas sēklas paliks trauka dibenā.

Tomātu, kāposta un redīsu sēklas ieliek sālītā ūdenī (aptuveni 10 g sāls uz glāzi ūdens).

Svarīgi atcerēties, ka gurķu sēklas glabājas ne ilgāk kā 5 gadus. Lai veiksmīgi dīgtu, tām nepieciešama gaisa temperatūra no +19 līdz +25 °C.

Tomāti saglabā savu dīgstspēju 5–6 gadus. Pie dīgšanas temperatūras +22…25 °C tomātu sēklu dīgumi parādās jau 5.–7. dienā. Ieteicams iepriekš izmērcēt tomātu sēklas augšanas stimulātorā.

Pupas, zirņi un pupiņas saglabā dīgstspēju 3–5 gadus. Jādīgstina pie temperatūras +10…11 °C. Dīgumi parādās 10. dienā pēc sēšanas.

Arbūza sēklu uzglabāšanas termiņš ir 6–8 gadi, tās dīgst pie temperatūras +20…30 °C un izdīgst jau 2–3 dienas pēc sēšanas.

Pipari un pētersīļi parādās aptuveni 7. dienā, kamēr redīsi — pēc 3–4 dienām.

Baklažāni vislabāk dīgst, ja to sēklas uz diennakti ieliek barības šķīdumā (atšķaidot kompleksu mēslojumu 1 l ūdens) pie temperatūras +25 °C.