Metodes bērnu patstāvības veidošanai 0 105

Pirmkārt, ir svarīgi veicināt un atbalstīt bērnu viņa centienos patstāvīgi risināt uzdevumus. Nosacījumu radīšana, kas veicina patstāvības prasmju attīstību, ir ļoti nozīmīga. Piemēram, dodiet bērnam iespēju pašrocīgi saģērbties vai pagatavot vieglas brokastis. Slavēšana un atbalsts pēc uzdevuma veiksmīgas izpildes motivēs bērnu turpināt mēģinājumus.

Otrkārt, atbildības sadale ir iespējama pat visvienkāršākajos darbos. Piemēram, piedāvājiet bērnam izvēlēties, kuru rotaļlietu ņemt līdzi pastaigā vai kādus produktus pirkt veikalā. Tas palīdzēs bērnam pieņemt lēmumus un apzināties atbildību.

Treškārt, ir svarīgi ļaut bērnam pieļaut kļūdas. Kļūdas ir dabīga mācību un attīstības procesa sastāvdaļa. Vecākiem jāpalīdz bērnam gūt mācības no neveiksmēm un mācīties no tām. Nav ieteicams sodīt par kļūdām; labāk tās uzskatīt par iespēju kopīgai izaugsmei un attīstībai.

Ceturtkārt, bērna dzīves nozīmīgos brīžos, piemēram, pārejā uz jaunu skolu vai profesijas izvēlē, vecāki var iesaistīt bērnu lēmumu pieņemšanas procesā. Tas palīdzēs bērnam apzināt savas intereses un mērķus, kā arī iemācīties patstāvīgi izvēlēties pareizu attīstības ceļu.

Piektkārt, vecākiem jābūt patstāvības piemēram saviem bērniem. Bērni bieži orientējas pēc vecāku uzvedības un ņem no tiem piemēru. Tāpēc ir svarīgi rādīt spēju dzīvot patstāvīgi, nepaļaujoties uz citiem.

Noslēgumā — pieradināšana pie patstāvības ir svarīgs uzdevums katram vecākam. Nepieciešams radīt atbalstošu vidi, veicināt bērnu un dot bērnam izvēles brīvību, kā arī iespēju pieļaut kļūdas. Tajā pašā laikā vecākiem pašiem jābūt patstāvības piemēram. Šāda pieeja palīdzēs bērnam attīstīt prasmes, kas būs noderīgas visas dzīves garumā.