Bieži pēc spēcīgu pretsāpju līdzekļu lietošanas pacienti «pielīp» tiem un kļūst atkarīgi. Bet kāpēc vienas vielas izraisa spēcīgu atkarību, bet citas — nē?
Pastāv divi izplatīti skaidrojumi narkotiku atkarībai, tomēr neviens no tiem neiztur kritiku. Pirmais apgalvo, ka šo vielu kompulsīva lietošana ir slikts ieradums, no kura narkomāniem nepieciešams atbrīvoties. Tomēr ieradums mūsu smadzenēm ir spēja atkārtot noteiktas darbības noteiktā secībā, piemēram, zobu tīrīšana vai kurpju šņoru sasiešana. Parasti cilvēki neiekļūst bezgalīgā zobu tīrīšanas ciklā, no kura izkļūt bez ārējas palīdzības būtu ārkārtīgi grūti.
Otrā teorija pieņem, ka daudziem narkomāniem nav pa spēkam pārvarēt abstinences sindromu. Abstinence — tā ir ārkārtīgi nepatīkama sajūta, kas rodas, kad narkotika atstāj organismu, un tā var izpausties kā svīšana, drebuļi, trauksme un paātrināta sirdsdarbība. Dažos gadījumos, piemēram, pārmērīgas alkohola lietošanas gadījumā, abstinences sindroms var būt dzīvībai bīstams, ja to pienācīgi nekontrolē.
Sāpīgie abstinences simptomi bieži tiek saukti par iemeslu, kāpēc cilvēkiem veidojas atkarība. Tomēr pat heroīna gadījumā abstinences sindroma simptomi izzūd aptuveni divu nedēļu laikā. Turklāt daudzu vielu, kas izraisa pieradumu, atteikšanās simptomi ir samērā viegli. Tas nenozīmē, ka bauda, ieradumi vai abstinence neietekmē atkarību. Bet vai tie ir nepieciešami atkarības komponenti — vai tā saglabāsies pat šo faktoru neesamībā?
Vienā pētījumā autori izpētīja nelielu mandeles kodola daļu — smadzeņu struktūru, kas pazīstama ar lomu bailēs un emocijās. Zinātnieki konstatēja, ka šīs zonas aktivācija liek žurkām biežāk izrādīt atkarīgu uzvedību: tās sašaurina uzmanību, strauji palielina kokaīna patēriņu un pat kompulsīvi grauž nodalījumu, no kura tiek piegādāta narkotika. Šis smadzeņu apakšreģions varētu spēlēt lomu arī cilvēka atkarībā.
Lietojot šādas vielas, smadzenēs «vēlmju sistēma» kļūst hiperreaktīva, un cilvēks sāk piedzīvot «alkas» lēkmes, kas liek viņam atkal un atkal lietot narkotiskas vielas. Lielā mērā tendence uz šādu uzvedību ir atkarīga no ģenētiskiem un psiholoģiskiem faktoriem, taču galvenokārt to nosaka smadzeņu izmaiņas, kas radušās pēc vielu lietošanas.
Daudzos gadījumos cilvēks, kurš cieš no atkarības, nepietrūkst gribasspēka. Viņš apzinās un redz tās sāpes un ciešanas, ko nodara apkārtējiem. Atkarība izraisa alkas, ar kurām cilvēks ļoti reti spēj tikt galā vienatnē.
