Kāpēc vecās traumas sāk sāpēt aukstajā gadalaikā? 0 47

Šīs parādības noslēpums slēpjas mūsu organisma nervu sistēmas darbībā. Sajūtu orgāni un nervi, kas izvietoti pa visu ķermeni, vāc informāciju un nodod to muguras smadzenēm, bet pēc tam — smadzenēm, kas apstrādā un interpretē saņemtos datus.

Patiesībā mēs neapzināmies visus procesus, kas notiek mūsu ķermenī, jo smadzenēm tas būtu pārāk smagi. Centrālais vadības orgāns ātri nogurtu, apstrādājot tik lielu informācijas apjomu. Tāpēc nerviem ir sliekšņa sistēma, kas nosūta signālus tikai pēc noteikta aktivitātes līmeņa sasniegšanas. To var ilustrēt ar apģērba piemēru: kad uzvelkat džemperi, jūs to sajūtat, bet ar laiku āda vairs nefiksē šo sajūtu.

Kā tas saistīts ar sāpēm aukstā laikā? Sāpju signāliem arī jāpārvar noteikts slieksnis, pirms nervi tos nosūta uz smadzenēm. Reizēm, kad sākotnējais impulss (sāpes) nav pietiekams, lai pārsniegtu slieksni, vai kad jūs tam jau esat pielāgojušies, nepieciešams nedaudz vairāk «informācijas», lai to pārvarētu. Šo papildu stimulāciju rada aukstums, un smadzenes šo kombinēto sajūtu interpretē kā sāpes. Tieši tāpēc sāk traucēt «vecās traumas», piemēram, locītavu artrīts vai lūzumu sekas.

Ir arī cits iemesls. Kad mums ir auksti, organisms cenšas saglabāt siltumu, virzot vairāk asiņu uz dzīvībai svarīgiem orgāniem, piemēram, sirdi un plaušām. Rezultātā asinsvadi ekstremitātēs sašaurinās, kas rada spriedzi asins trūkuma dēļ. Šo spriedzi pastiprina maza fiziskā aktivitāte (visi vēlas vienkārši saritināties kamolā). Šāds stāvoklis var izraisīt diskomfortu un sāpes, īpaši vecāka gadagājuma cilvēkiem.

Uzskata, ka vecāka gadagājuma cilvēki var paredzēt lietu, reaģējot uz atmosfēras spiediena pazemināšanos aukstajā laikā. Lai gan pierādījumu šim viedoklim nav daudz, daži pētījumi liecina, ka pie zema spiediena iekaisušie audi vairāk uzbriest, kas var stimulēt nervus un izraisīt sāpes.