Maize un izrādes: kāpēc daudzi cilvēki aizraujas ar nežēlīgām filmām un seriāliem 0 181

Daži no mums gūst baudu, iekārtojoties uz dīvāna un vērojot vardarbību ekrānā. Bet kas slēpjas aiz šīs aizraušanās? Vai visi cilvēki dziļi sirdī ir nežēlīgi?

Nāve, asinis un vardarbība vienmēr ir piesaistījušas skatītājus. Senie romieši sapulcējās Kolizeja arēnās, lai vērotu cīņas. Vēlākos laikos publiskās nāves izpildes arī bija ļoti populāras. Mūsdienās kinorežisori, piemēram, Kventins Tarantino, turpina atainot nežēlību ekrānā. Daudzi no mums, šķiet, izbauda to ne mazāk kā pats Tarantino — radot šādas filmas.

Pētījumi rāda, ka 90% pelnošāko filmu satur vardarbības ainas ar galvenā varoņa dalību. Līdzīgi lielākā daļa amerikāņu interesējas par šausmu filmām un gadā noskatās vismaz vairākas šādas filmas.

Daži cilvēki ar lielāku varbūtību gūs prieku no nežēlīgām ziņām nekā citi. Vīrieši ar agresīvām iezīmēm un zemāku empātijas līmeni biežāk izbauda šādu ainu skatīšanos. Pastāv arī noteiktas personības iezīmes, kas saistītas ar vardarbības uztveri. Ekstraverti, kuri tiecas pēc asa piedzīvojuma, un cilvēki, kas ir atvērti estētiskajām pieredzēm, biežāk izvēlas filmas ar fizisku vardarbību.

Tajā pašā laikā draudzīgāki un empātiskāki cilvēki parasti mazāk interesējas par šādām filmām (lai gan, protams, ir izņēmumi). Bet kāpēc tā notiek? Kāpēc mums tik ļoti patīk vērot nežēlīgas slepkavību ainas vai izdzīvošanas spēles?

Viena no teorijām apgalvo, ka vardarbības vērošana palīdz izpaust emocijas un samazināt agresijas līmeni. Tomēr šai idejai nav pietiekamas pierādījumu bāzes. Kad dusmīgi cilvēki skatās nežēlīgu saturu, viņi parasti kļūst vēl kairināmāki. Jaunāki pētījumi, kas balstīti uz šausmu filmu analīzi, rāda, ka pastāv trīs cilvēku kategorijas, kuriem patīk vērot vardarbību, un katrai no tām ir savi iemesli.

Pirmā grupa tiek dēvēta par «adrenalīna atkarīgajiem». Šie asa sajūtu meklētāji tiecas pēc jauniem un intensīviem iespaidiem un ar lielāku varbūtību gūst baudu no vardarbības. Otrā grupa interesējas par vardarbību, jo uzskata, ka no šādām filmām var kaut ko iemācīties. Šausmu pētījumos šos cilvēkus sauc par «baltiem pirkstu kauliņiem». Pēdējā grupa apvieno abus psiholoģijas tipus — viņi jūtas, ka mācās no šīm filmām un vienlaikus gūst baudu no vardarbības. Pētījuma autori šos cilvēkus nosauca par «Dark Copers» jeb «tie, kuri tiek galā ar tumsu».

Ideja, ka cilvēkiem patīk vērot drošu vardarbību ekrānā, jo tā var būt mācību vērtībā, tiek dēvēta par «apdraudējuma modelēšanas teoriju». Tas sakrīt ar novērojumu, ka tie, kuri visvairāk pievelkas vardarbībai (agresīvi jaunieši), arī visbiežāk saskaras ar vardarbību reālajā dzīvē vai to izrāda.