No pirmā acu uzmetiena cilvēkiem, kuri rūpējas par savu veselību, vajadzētu dzīvot ilgāk nekā tiem, kas to nedara. Tomēr situācija ir pavisam citāda: Zviedrijas pētnieki savā jaunajā pētījumā izskaidroja šo paradoksu.
Hipohondrija — tas ir...
Daži medicīnas speciālisti termiņa «hipohondrija» vietā lieto izteicienu «trauksmes traucējums, saistīts ar slimību». Tas ir psihisks stāvoklis, kurā cilvēks pārliecinoši uzskata, ka viņam ir vai noteikti attīstīsies nopietna, dzīvību apdraudoša slimība. Tajā pašā laikā viņam var nebūt nekādu simptomu vai pat priekšnoteikumu slimībai.
Šī sajūta var saglabāties pat tad, kad medicīniskie izmeklējumi rāda vienīgi pozitīvus rezultātus. Pacients akli tic savām iekšējām pārliecībām, doma par tuvojošos slimību pilnībā viņu pārņem.
Hipohondrija var būt ļoti izsmeļoša. Cilvēks ar šādu traucējumu pavada daudz laika uztraukumā un tērē līdzekļus klīniku apmeklēšanai un analīžu nodošanai. Šādiem pacientiem vispirms jāgriežas pie psihoterapeita, nevis pie citu specialitāšu ārstiem.
Ko parāda pētījums
Pēdējo divdesmit gadu laikā Zviedrijas zinātnieki novēroja vairāk nekā 41 000 cilvēku veselības stāvokli. 4 129 no viņiem tika diagnosticēta hipohondrija. Analīze parādīja, ka cilvēkiem ar šo traucējumu ir paaugstināts nāves risks: vidēji viņi nomira par pieciem gadiem agrāk nekā tie, kuri mazāk raizējas par savu veselību. Turklāt nāves risks bija paaugstināts gan no dabīgiem, gan no nedabīgiem cēloņiem.
Dabiskās izcelsmes nāves hipohondriķiem biežāk izraisīja sirds un asinsvadu slimības un elpošanas sistēmas slimības. Interesanti, ka viņu vidū netika novērota paaugstināta mirstība no vēža, lai gan onkoloģiskas slimības ir viena no galvenajām bailēm cilvēkiem ar šāda tipa traucējumiem.
Pētnieki pieļauj, ka tas var būt saistīts ar kaitīgiem ieradumiem, kas bieži attīstās cilvēkiem ar garīgām slimībām: pārmērīga alkohola lietošana, smēķēšana un narkotiku lietošana.
Pētījuma autori cer, ka viņu rezultāti mudinās ārstus nopietnāk izturēties pret pacientiem ar trauksmes traucējumu, saistībā ar slimību, un pēc iespējas ātrāk nosūtīt viņus pie speciālistiem.
