Kāpēc vitamīni A, C, E apzīmēti ar burtiem, bet B1, B6, B12 — arī ar cipariem? 0 257

Vitamīnu apzīmējumus ar burtiem sāka lietot 20. gadsimta sākumā, kad ķīmiskās analīzes iespējas bija ļoti ierobežotas. Vitamīnus nosauca ne pēc to ķīmiskā sastāva, bet pēc fizioloģiskās iedarbības. B grupas vitamīniem šī iedarbība bija samērā līdzīga, un tie parasti sastopami vienos un tajos pašos produktos, tāpēc sākotnēji visus tos apvienoja zem nosaukuma «vitamīns B».

Vēlāk kļuva skaidrs, ka tā ir vesela vielu grupa ar atšķirīgu ķīmisko raksturu, kuru savstarpēji nevar aizstāt. Pakāpeniski, izdalot konkrētās vielas, tām sāka piešķirt indeksus B1, B2 un tā tālāk. Turpmāk atklājās, ka dažām no tām vitamīna īpašības trūkst, bet citas tika atklātas divreiz dažādu zinātnieku, kas noveda pie to apzīmēšanas ar atšķirīgiem indeksiem.

Pēc šādu gadījumu izslēgšanas B grupā palika tikai septiņi vitamīni: B1, B2, B3, B5, B6, B9 un B12. Tomēr mūsdienu medicīniskajā literatūrā visbiežāk sastopami tikai apzīmējumi B6 un B12, jo katrs no tiem attiecas uz vairākiem līdzīgiem savienojumiem ar vienādu fizioloģisko iedarbību. Pārējos B grupas vitamīnus parasti apzīmē ar to ķīmiskajiem nosaukumiem: B1 — tiamīns, B2 — riboflavīns un tā tālāk.