Apskatīsim izplatītākos padomus no izdzīvošanas speciālistiem. Kuri no tiem ir uzticami, bet kuri labāk aizmirst.
Ekstremālās situācijās bailes un panika spēj apmākt prātu. Tāpēc mierīgos brīžos ir svarīgi sistematizēt atmiņā visus iespējamos izdzīvošanas paņēmienus, un vēl labāk — periodiski tos atkārtot, lai kritiskā brīdī nepieciešamā informācija automātiski iznāk no zemapziņas. Pareiza informācija.
1. «Ūdeni no nepārbaudītiem avotiem vajadzētu vārīt vismaz 10 minūtes, lai iznīcinātu visus bīstamos mikroorganismus». Ja jums ir pietiekami daudz degvielas plīts vai esat savācis malku pāri normai, droši vāriet ūdeni pat pusstundas garumā. Baktērijām tas nav svarīgi, tās mirs tūlīt, kad ūdens uzvārīsies. Pārējais ir tikai enerģijas izšķiešana, lai uzsildītu «mirusīgos».
2. «Jaunie čūskas ir spējīgas izšpricēt visu indi, kamēr pieaugušās indivīdi dozē to, un dažreiz var iekost «bez iemesla»». Tas tiešām tā ir. Pusaudžu čūskas nespēj kontrolēt indi un izšpricē visu krājumu uzreiz. Viņu pieredzējušākie radinieki rīkojas piesardzīgāk un, līdz ar to, mazāk iespējams nodara kaitējumu cilvēkam.
3. Kad moka slāpes, bet ūdens nav — var izdzert savu urīnu. Cilvēka urīns 95% sastāv no ūdens. Toksisko vielu koncentrācija nav tik liela, lai nodarītu lielāku kaitējumu nekā dehidratācija. Tomēr, vairākas reizes iziet cauri nierēm, urīns «sabiezē» — kļūst toksiskāks. Šajā gadījumā saindēšanās risks ievērojami palielinās.
4. «Ja slāpes piemeklē tuksnesī, palīdzēs kaktusa sula!» Šķidrums, kas atrodas kaktusos, nenogalinās, bet var izraisīt vemšanu un caureju. Šie nepatīkamie procesi novedīs pie tā, ka cilvēks, kurš nonācis tuksnesī, saskarsies ar to, no kā visvairāk baidās — dehidratāciju. Labāk neriskēt un mēģināt atrast ūdeni akmeņu plaisās, ja tās gadīsies ceļā.
5. «Orientēties mežā palīdzēs sūnas uz koku stumbriem: tās vienmēr aug ziemeļu pusē». Patiesībā sūnas nav tik paredzamas. Tumšos mežos vai tuvu ūdenstilpēm tās var augt no visām pasaules pusēm.
Atstāt komentāru