Istabas augu pasaulē ir daudz noslēpumainu eksemplāru, bet monstera, vai „dīvainā”, kā tulkojas tās nosaukums no latīņu valodas, ir viena no visbrīnišķīgākajām. Šis augs ne tikai rotā interjerus ar savām izgrieztajām lapām, bet arī piemīt unikāla spēja prognozēt laiku. Kā tas notiek, stāsta dabiskais pētnieks Aleksandrs Haburgaevs.
Monstera ir mūžzaļš tropu vīteņaugs, kas pieder pie aroidu ģimenes. Šim dzimtam ir apmēram 50 sugu, un dabā šie giganti spēj uzkāpt līdz 20 m augstumam, bet to ādainie lapas var sasniegt metra diametru. Monstera izcelsme ir mitros džungļos Dienvidu un Centrālamerikā, no kurienes tā tika ievestā Eiropā un Āzijā.
Telpās monstera, protams, izaug līdz pieticīgākiem izmēriem, bet joprojām attiecas uz lielākajiem istabas augiem. Tās tumši zaļās spīdīgās lapas ar dīvainiem izgriezumiem un caurumiem atrodas uz garām kātiem. Stublājam ir gaisa saknes, kas palīdz vīteņaugam pieķerties atbalstam un iegūt papildu barību. Šīs saknes nevajadzētu apgriezt — labāk tās novirzīt podiņa augsnē.
Monstera zied diezgan reti, un tās auglis, kas atgādina kukurūzas vālīti, pēc garšas ir līdzīgs ananāsam. Tieši par šo „delikāto” garšu viens no populārākajiem sugas nosaukumiem ir monstera delikātā (Monstera deliciosa).
Kāpēc monstera „raud” un kā tas saistīts ar laika apstākļiem
Ja jūs esat pamanījuši uz lapu galiem caurspīdīgas pilītes, tas nozīmē, ka jums ir izdevies redzēt, kā monstera „raud”.
„Paaugstinātas mitruma apstākļos augs sāk raudāt, proti, no lapām burtiski pilina mitrums, par ko monstru tautā nodēvējuši par raudātājiem. Tiek uzskatīts, ka tas ir pirms lietus,” — stāsta Aleksandrs Haburgaevs.
Fenomens, ko ikdienā sauc par „raudāšanu”, zinātnē ir pazīstams kā gutācija (no latīņu „gutta” — piliena). Tas nav emocionāla reakcija, bet fizioloģisks process.
Gutācija izpaužas kā ūdens pilītes, kas iznāk uz lapu galiem vai malām. Pie monsteras tas notiek visbiežāk pirms lietus vai apmākušās laika apstākļos. Šī fenomenu mehānisms ir saistīts ar auga ūdens apmaiņu. Tropu klimatā augsne pastāvīgi ir piesātināta ar mitrumu. Augs aktīvi uzsūc ūdeni ar saknēm, bet iztvaikot to caur stomām (speciālām porām uz lapām) kļūst grūti augsta gaisa mitruma dēļ. Šādos apstākļos auga iekšienē veidojas paaugstināts spiediens, un liekais mitrums kopā ar izšķīdušiem minerālvielām izdalās caur speciālajiem orgāniem — hidatodēm. Tādējādi rodas monsteras „asaras”.
Pilsētas dzīvokļa apstākļos monstera saglabājusi šo spēju. Tāpēc, ja augs „rauda”, tas ir drošs rādītājs, ka gaisa mitrums ir paaugstinājies. Un tas bieži paredz nokrišņus. Tādējādi monstera darbojas kā dzīvs barometrs, palīdzot prognozēt slikto laiku.
Ko darīt, ja monstera „raud”
Monsteras „raudāšana” ir dabisks un nekaitīgs fenomens. Parasti tas nozīmē, ka augs ir vesels un darbojas savā parastajā režīmā. Tas ir viņa veids, kā izvadīt lieko mitrumu. Šādā gadījumā neko darīt nevajag. Nav vērts mēģināt noslaucīt pilītes vai, jo īpaši, apstrādāt lapas ar kādiem līdzekļiem.
Bet ir svarīgi pievērst uzmanību kontekstam un procesa intensitātei. Ja monstera „raud” nepārtraukti, gandrīz katru dienu, un pilītes ir lielas un bagātīgas — tas var būt ne tikai reakcija uz mitro laiku, bet arī signāls par nelielu disbalansu kopšanā. Šajā gadījumā „darīt” vajag nevis kaut ko ar pašām pilītēm, bet gan kaut ko ar auga uzturēšanas apstākļiem.
Šeit ir uz ko vērst uzmanību un ko var koriģēt:
Laistīšana. Tas ir visbiežāk sastopamais pārmērīgas gutācijas iemesls. Augs vienkārši nespej „izdzert” visu ūdeni, ko tam piedāvā. Var samazināt laistīšanas apjomu vai biežumu. Ziemā, kad gaismas diena ir īsa un augšana palēninās, laistīšana jāmazina īpaši būtiski.
Gaisa mitrums. Paradoxāli, bet fakts: ļoti augsta gaisa mitruma apstākļos iztvaikošana no lapām palēninās, un augam nākas aktīvāk atbrīvoties no ūdens caur gutāciju. Iespējams, ka vajadzētu nedaudz biežāk vēdināt telpu.
Apgaismojums. Apmākušos laika apstākļos fotosintēzes process un, attiecīgi, augšana palēninās. Tajā pašā laikā laistīšana var palikt iepriekšējā, bagātīgā līmenī. Augs nespej izmantot visu ūdeni un sāk to aktīvi izdalīt. Iespējams, ka vajadzētu pārvietot monsteru uz gaišāku vietu.
Temperatūra. Strauji temperatūras svārstības, īpaši tās pazemināšanās, arī var izraisīt aktīvu gutāciju. Piemēram, ja naktī kļūst ievērojami vēsāks, bet laistīšana nav samazināta.
Vai citi augi var prognozēt laiku
Monstera nav vienīgais dabas laika prognozētājs. Augu pasaule ir pilna jūtīgu organismu, kas jūtīgi reaģē uz izmaiņām atmosfērā.
Piemēram, dažādas piena augu sugas, tāpat kā monstera, satur īpašu sulu, bet to reakcija uz apkārtējo vidi var būt atšķirīga.
„Dažas akācijas apmākušos laika apstākļos saliek lapas, lai samazinātu virsmas laukumu,” — piebilst Aleksandrs Haburgaevs.
Dažas sugas, piemēram, puansetija, asi reaģē uz īslaicīgiem temperatūras pazeminājumiem. Aukstuma stresa ietekmē augs parasti nomet lapas. Pie sala un stipra pārkarsēšanas zieds iet bojā.
Kopumā daudzi tropiskās floras pārstāvji, līdzīgi monsterai, ir pakļauti gutācijai. Tas ir dabisks veids, kā atbrīvoties no liekā ūdens un sāļiem, īpaši apstākļos, kad iztvaikošana ir apgrūtināta. Tādējādi augu spēja reaģēt uz apkārtējās vides izmaiņām ir rezultāts pielāgošanai laika izmaiņām.
Atstāt komentāru