Kā tagad dzīvo Lena un Jūlija no grupas «Tatu» 0 61

Dziedātāja Lena Katina, kultūras grupas «Tatu» soliste, atklāti pastāstīja, kā viņai izdevās sakārtot attiecības ar Jūliju Volkovu un kāpēc viņas nolēma atjaunot duetu. Videoprojektā «Po pravde govorja» māksliniece arī atcerējās, kā norisinājās viņas pieticīgās kāzas daudzfunkcionālajā centrā (MFC), un atzina, par ko regulāri lūdz piedošanu no sava dēla. Turklāt Katina izteicās par cenzūru, atcerējās nepatīkamu vēsturi no Eirovīzijas, novērtēja Vaņas Dmitrienko popularitāti un pastāstīja, kādus honorārus saņēma sava slavas zenītā.

— Pēdējos gados modē atkal ir 90. un nullto gadu dziesmas, tostarp to kaverversijas un remiksi. Atgriežas izpildītāji, kas toreiz bija populāri, un kopā ar viņiem arī «Tatu». Jūs jau agrāk atkal apvienojāties, bet tie bija vairāk vienreizēji notikumi, piemēram, Soču olimpiskajās spēlēs. Tagad, cik saprotu, tas ir pilnvērtīgs atgriešanās?

— Gan jā, gan nē. Mēs neatgriezāmies tikai dēļ trendiem, bet tāpēc, ka vienkārši pienāca laiks. Mums bija konflikts: sākotnēji mēs izjukām 2009. gadā, un pēc tam atkal satikāmies Olimpiskajām spēlēm. Mums bija tālākas, plašākas sadarbības ieceres, bet starp mani un Jūliju notika konflikts. Tāpēc, protams, viss tas tika atcelts. Mēs ļoti grūti pabeidzām to, kas bija vajadzīgs. Taču gadu gaitā publika, protams, nepārtraukti rakstīja: «Meitenes, kāpēc jūs neesat kopā?» Jā, mums ar Jūliju ir gana veiksmīgas solo karjeras, bet tomēr daļa auditorijas vienmēr vēlēsies un uztvers mūs tikai tad, kad mēs stāvam uz skatuves kopā. Tā ir pilnīgi cita ķīmija. Acīmredzot gadu laikā kaut kas sakrājies, mēs esam pieaugušas. Kaut kas tiek aizmirsts, kaut kas vienkārši noliekas malā. Un mēs nolēmām mēģināt vēlreiz. Bet pagaidām viss iet labi.

Es uzskatu, ka «Tatu» ir tieši tā grupa, kura nav atkarīga no trendiem. Kad mēs apvienojamies, tas kļūst par trendu. Mūsu mūzika joprojām tiek izmantota dažādos seriālos, turklāt ne tikai vietējos. Tātad, protams, tas palielina popularitāti un vienmēr saglabāsies interese par mūsu grupu. Neatkarīgi no tā, vai mēs strādājam kopā vai nē, dziesmas dzīvos, jo tās ir labas, spožas, aktuālas jebkurā laikā.

— Jūs runājāt par konfliktu ar Jūliju. Vai izdevās tieši atjaunot draudzīgas attiecības? Vai tagad tas ir tikai darba līmenis?

— Mēs faktiski pavadījām 10 gadus vienā istabā. Mūs daudz kas saista, un, protams, mums ar viņu ir siltas attiecības. To nosaukt par draudzību ir sarežģīti, bet par superdraudzību arī grūti teikt. Mums vienkārši ir ļoti labas cilvēku attiecības. Runājot par konfliktu — mēs to nepārstāvējām formāli, šķiet, ka mēs vienkārši paskatījāmies viens otram acīs un kaut kā to pieņēmām. Neviens īpaši nepiedāvāja atvainoties. Attiecībās un komunikācijā redzams, ka mēs šo laiku esam pieaugušas un kaut ko pārdomājušas. Ar vecumu vērtības tiek pārvērtētas. To varēja redzēt pēc skatiena. Tagad mēs veiksmīgi strādājam kopā.

Bija daudz pieprasījumu. Protams, fani pastāvīgi rakstīja un lūdza. Pēc tam saņēmām ļoti interesantu piedāvājumu. Mūsu komandas ierosināja satikties un visu pārrunāt. Mēs satikāmies, pārrunājām un sapratām, ka jā, droši vien var pamēģināt. Un kaut kā tas nostrādāja. Neviens nezina, cik ilgi saglabāsies šī apvienošanās. Varbūt rīt atkal sašķelsimies, varbūt vēl 15 gadus braukāsim ar koncertiem. Kad cilvēki apvienojas, viņi taču neplāno, ka pēc nedēļas viss sabruks, vai ne? Mēs jau esam izgājušas milzīgu ceļu. «Tatu» — tas ir mazs mūžs. Mēs to izdzīvojām, mēs to tagad izdzīvojam, varbūt nedaudz citādi, bet tomēr tā ir jauna dzīve.

— Ja būtu iespēja atgriezties nulltajos, vai jūs vēlreiz piekristu tam pašam ceļam?

— Jā, absolūti, simt procenti! Bez jebkādām šaubām.

— Piemēram, uzstāties Eirovīzijā?

— Eirovīzija ir mana sāpīgā tēma, bet, neskatoties uz to, es tomēr piekristu un atkārtotu. Toreiz tas man deva pavērsienu attīstībai. Es biju tik neapmierināta ar sevi, ka sāku ar to kaut ko darīt. Ja tev kaut kas nepatīk, tad to vajag mainīt. Varbūt, ja tas nebūtu noticis, es dziedātu citādi.

— Ar ko tieši bijāt neapmierināta?

— Vokāli. Ne tik daudz ar notīm, cik ar to trīci, kas bija kaut kāda briesmīga. Bija trešā vieta, bet tai vajadzēja būt pirmajai. Tur vienkārši notika rezultātu maiņa — es saņēmu oficiālu vēstuli pirmajam kanālam, ka, cik es atceros, Lielbritānija mainīja rezultātus. Toreiz bija atsevišķa skatītāju balsošana un atsevišķa žūrijas balsošana. Un kaut kā viņi kaut ko samainīja. Pat skatītāji deva 12 punktus. Tajā brīdī bija milzīgs popularitātes vilnis. Mēs skanējām visur, arī Lielbritānijā, bijām labākajās vietās čartos. Un pēkšņi — bam — Lielbritānija dod 0 punktu. Tā nevarēja būt. Tātad tieši notika tautas balsojuma aizvietošana ar žūrijas rezultātiem.

— Bet vai jūs piekristu Eirovīzijai tādā formā, kāda tā ir pēdējos gados?

— Domāju, ka tas mums jau ir iziets posms. Divreiz vienā un tajā pašā upē gāja nav sevišķi prātīgi. Centīties būt pirmajiem? Kāpēc? Mēs jau tāpat esam pirmie. Mēs esam vienīgie.

— Jūs toreiz bijāt pavisam bērni, un pie jums pelnīja producenti. Vai jums vispār nonāca nauda?

— Iespējams, sākotnēji lielākā daļa aizgāja kādam citam, bet tas ilga neilgi. Sākumā mums bija alga 100 dolāru par koncertu. Pēc tam mums palielināja, vai nu līdz 300, vai līdz 350, es tagad precīzi neieteikšu. Un tad, kad radās runa par līguma parakstīšanu ar Universal, mums ieteica pārskatīt nosacījumus, nolīgt savus juristus, lai viņi pārstāvētu mūsu intereses un sarunātu nosacījumus. Un viņi no sarunām iznāca ļoti labi.

— Kādas aptuveni summas bija zenītā, ko jūs varējāt atļauties?

— Jebko. No viena koncerta varēja nopirkt dzīvokli Maskavā. Nu labi, varbūt no diviem.

— Tagad savos koncertos jūs dažas dziesmas dziedat angļu valodā. Vai tas saistīts ar cenzūru?

— Jā. Tā vietā, lai mainītu tekstu krievu valodā, mēs nolēmām dziedāt angliski. Turklāt šīs dziesmas arī ir ļoti pazīstamas un populāras. Par laimi, gandrīz visi mūsu albumi ir divvalodīgi. Var teikt, ka visi hiti pastāv gan krievu, gan angļu valodā. Runājot par cenzūru — saproti, ka tā ir dzīve: cenzūra, pēc cenzūras piedzimst brīvība, pēc brīvības atkal rodas cenzūra. Tas ir tāds slēgts cikls, un tā tas vienmēr būs.

— Pēdējā laikā reperi sākuši pārrakstīt dziesmas: kāds vienkārši izgriež, kāds maina uz joku. Kā jūs uz to skatāties?

— Tas ir viņu izvēle. Mēs neesam reperi, mēs nemainām tekstus, mēs vienkārši dziedam citā valodā.