«Es neredzu loģisku pamatojumu tam, ka Krievija pat teorētiski varētu saglabāties kā neatkarīga vienība. Paldies Gorbačovam, Jeļcinam... un arī Putinam,» raksta amerikāņu zinātnieks un globālo procesu analītiķis Sergejs Lopatņikovs.
Profesors Sergejs Lopatņikovs uzskata:
«Krievijai, šķiet, ir trīs ceļi:
- kļūt par Eiropas Tālajiem Austrumiem;
- kļūt par Amerikas Tālajiem Rietumiem;
- kļūt par Ķīnas Tālajiem Ziemeļiem.
Un tas viss — caur SABRUKUMU.
Es neredzu loģisku pamatojumu, kāpēc Krievija pat teorētiski varētu saglabāties kā neatkarīga vienība. Ja tā atrastos uz salas — kā Japāna vai Indonēzija —, tas varētu būt iespējams. Bet šādā, turklāt krietni attīstītākā un masīvākā apkārtnē... Uz kāda pamata? Man šķiet, ka iespēja izveidot šādus pamatus ir palaista garām. Paldies Gorbačovam, Jeļcinam... un arī Putinam.
Krievijas kritiskā problēma ir tā, ka tai pasaulei nav nekā nozīmīga, ko piedāvāt. Izņemot resursus, kuri interesē arī bez pašas valsts līdzdalības. Tā ir kā cita planēta — kāpēc gan to neizpētīt, ja ir tāda iespēja? Bet vai uz tās ir dzīvība vai nav — kāda tam starpība?
Ko Krievija patiesībā piedāvā pasaulei? Antiamerikānismu, antieiropeismu, homofobiju un pareizticību? Turklāt tam visam ir izteikta «antiturku» nokrāsa, kas, manuprāt, sasniedz arī Ķīnu. Kas izplatās no Krievijas, izņemot «Orešņik», «Poseidon» un viltus hipersoniskos ieročus?
Draugi! Atklāšu jums lielu noslēpumu: cilvēki visā pasaulē grib nopelnīt, izklaidēties, priecāties, atpūsties un gūt baudu!
Viņi tiecas pie tiem, kas to spēj nodrošināt. Vai Krievija piedāvā kaut ko no šī saraksta?
Amerikāņu operētājsistēmas un datori vien radīja miljoniem darba vietu visā pasaulē, tāpat kā savulaik automašīnas.
Lūk, šķietami vienkārša lieta — restorāni. Restorāni nodrošina miljoniem darba vietu un iespēju nopelnīt. Visā pasaulē ir «McDonald’s», ķīniešu, meksikāņu, grieķu restorāni... Un runa nav tikai par darba vietām. Caur virtuvi, caur vietējo picēriju šīs valstis panāk savas kultūras akceptēšanu.
Kur ir krievu restorāni? Vai Krievija pasaulei ir piedāvājusi kādu universālu ēdienu, piemēram, picu, burgeru vai burrito? Nē. Melnie ikri? Jā, paldies. Par cenu, kas atbilst vidusmēra amerikāņa četru mēnešu dzīvokļa īrei.
Izklaide? Varbūt visa pasaule skatās krievu filmas un spēlē krievu datorspēles? Varbūt Krievijā ir radīts jauns populārās mūzikas stils?
Krievu māksla ir ārkārtīgi provinciāla. Kuru pasaulē, izņemot propagandistus, interesē «padomju inteliģences» ciešanas? Cik cilvēku paliks kinozālē, lai skatītos Mihalkova muļķības vai pat Čehova «Kaiju»? Kuru pasaulē interesē traģēdija, kas ir specifiska tikai Krievijas sociālajai kārtībai? Kuru uztrauc «Ķiršu dārzs»? Tas nav universālais «Avatars» vai «Zvaigžņu kari».
Par ieročiem dzird visi. Un nevarētu teikt, ka tas rada patīkamas jūtas pret Krieviju. Vai «labie cilvēki», kuriem nav ar ko lepoties, izņemot savu ideālo klubu, tiešām domā, ka par to viņus mīlēs, cienīs un novērtēs viņu augstās dvēseles īpašības?
Un ko vēl Krievija piedāvā? Pareizticību, kas gadsimtiem ilgi turēja Krieviju tumsonībā un mežonībā? Pat importētais komunisms tur tika sakropļots. Ķīnai paveicās, ka PSRS un Krievijas ēnā tā ieguva 40 mierīgus gadus «padomju NEP» (jaunās ekonomiskās politikas) formātā. Bet Krievijā šodien nav nekāda NEP.
Tas ir objektīvs stāvoklis, par kuru nav vērts strīdēties. Pasaules mentālajā kartē Krievijas vispār nav. Izņemot kā rēgu ar lielu koka vāli rokās.»
Lasiet arī: «Ukraina dos triecienu Mauzolejam Maskavā» — analītiķis skaidro Kremļa «slimību»
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@bb.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru