Vismazticīgākā valsts Eiropā: Čehija negaidīti pievērsusies baznīcām 0 57

Valstī, kas jau sen un gandrīz ar lepnumu nēsā zīmogu «viena no nereliģiskākajām Eiropā», baznīcas turpina dzīvot savu kluso, bet stabilo dzīvi. Turklāt ne vienmēr kā ticības centri. Biežāk – kā atmiņas, skaistuma un iespējas uz brīdi apstāties steidzīgajā ikdienā vietas. Pētījums, ko veica aģentūra STEM/MARK, rāda, ka attieksme pret sakrālajām ēkām Čehijā ir daudz sarežģītāka nekā vienkārši «ticu–neticu».

Čehija patiešām paliek par zemas reliģiskās aktivitātes valsti. 2026. gada janvārī aģentūras STEM/MARK veiktajā aptaujā par ticīgiem sevi nosauca 37% aptaujāto, bet tikai 12% vienlaikus paziņoja par piederību konkrētai konfesijai. Tas nozīmē, ka formāla reliģiskā identitāte pieder minoritātei. Tomēr 70% valsts iedzīvotāju vismaz reizēm apmeklē baznīcu ēkas Čehijā. Gandrīz trīs ceturtdaļas aptaujāto šķērso slieksni baznīcām, katedrālēm, bazilikām, kapelām, klosteriem un ar tām saistītajiem kompleksiem – zvanu torņiem, klaustriem, svētceļojumu vietām.

Pirmā acu uzmetienā šeit šķiet paradokss. Ja valsts nav īpaši reliģiska, kāpēc baznīcas paliek tik pieprasītas? Atbilde meklējama ne dogmu laukā, bet kultūras un cilvēka pieredzes telpā.

Visbiežākais apmeklējuma iemesls ir tūrisms un interese par pieminekļiem. 95% to, kas iet uz baznīcām, to dara tieši, lai apskatītu vēsturisku objektu. Baznīca Čehijā primāri ir arhitektūras dominante, pilsētas ainavas un kultūras koda daļa. Pat jaunieši, kuri kopumā apmeklē baznīcu ēkas retāk nekā citas vecuma grupas, ja tomēr ieiet iekšā, visbiežāk to dara «kā apskates objektu».

Visbiežākais apmeklējuma iemesls ir tūrisms un interese par pieminekļiem. 95% to, kas iet uz baznīcām, to dara tieši, lai apskatītu vēsturisku objektu. Baznīca Čehijā primāri ir arhitektūras dominante, pilsētas ainavas un kultūras koda daļa. Pat jaunieši, kuri kopumā apmeklē baznīcu ēkas retāk nekā citas vecuma grupas, ja tomēr ieiet iekšā, visbiežāk to dara «kā apskates objektu».

Taču pastāv arī otra, smalkāka motivācija. 66% apmeklētāju nosauc par svarīgu klusuma, miera un īpašas atmosfēras sajūtu. Baznīcas telpa tiek uztverta kā vieta, kur apstāties. Tur var paslēpties no pilsētas trokšņa, palikt vienatnē ar sevi, vienkārši apsēsties un sajust telpas apjomu. Sievietes šo motīvu min biežāk nekā vīrieši (72% pret 60%), bet cilvēkiem vecākiem par 60 gadiem tas sasniedz 74%. Interesanti, ka pat starp ticīgajiem 80% saka, ka baznīcā meklē pirmkārt klusumu, nevis dalību dievkalpojumā.

Paša dievkalpojuma funkcija izrādās daudz mazāk nozīmīga. Tikai 23% respondentu nosauc dievkalpojumu par tiešu apmeklējuma motivu. Pat starp ticīgajiem tā ir mazāk nekā puse – 42%. Veidojas interesanta aina: baznīca kā arhitektonisks un emocionāls objekts piesaista vairāk nekā baznīca kā institūcija.

Atsevišķu lomu spēlē kultūras pasākumi – koncerti, ekskursijas ar gidu, sabiedriskās akcijas. Daļai cilvēku tas ir ērts un neitrāls veids «iekļūt» baznīcas telpā bez reliģiska pieskaņojuma. Mūzika gotikas velvēs vai izstāde klostera pagalmā kļūst par tiltu starp sekulāro un sakrālo kultūru.

Redzamas arī vecuma atšķirības. Jauniešu grupā 18–29 gadi 58% apmeklē baznīcu ēkas Čehijā. Vecuma grupā virs 60 gadiem – jau 82%. Dzimumu atšķirības ir pastāvīgas: sievietes apmeklē baznīcas biežāk nekā vīrieši (76% pret 63%). Būtisku lomu spēlē izglītības līmenis: baznīcas apmeklē 86% cilvēku ar augstāko izglītību, kamēr starp cilvēkiem bez vidējās izglītības šādu ir 58%.