Zinātnieki arvien biežāk saka, ka cilvēka pievilcību nosaka ne tikai ārējie dati. Pētījumi apstiprina: viena emocionāla iezīme var uzlabot pašsajūtu, palēnināt novecošanos un palielināt apkārtējo simpātijas. Runa ir par līdzjūtību — dziļu empātiju un tieksmi rīkoties citu labā.
Psihologi norāda, ka līdzjūtība nav žēlums, bet apzināta labestības forma, kas ietver citu cilvēku emociju izpratni un patiesu vēlmi palīdzēt.
1. Līdzjūtība palēnina novecošanos
Zinātnieki saista līdzjūtību ar bioloģisko novecošanās procesu palēnināšanos. Pētījumā, kurā dalībnieki 12 nedēļas praktizēja meditācijas labestības attīstīšanai, noskaidrojās: viņu telomēru — DNS daļu, kas saistītas ar šūnu novecošanās procesu — garums nesamazinājās. To cilvēku telomēri, kuri nepraktizēja šādas prakses, samazinājās ierastajā tempā.
Tādējādi līdzjūtība būtībā palīdz organismam «saglabāt laiku».
2. Empātiski cilvēki tiek uztverti kā pievilcīgāki
Psihologu pētījumi rāda, ka iejūtīgi un labestīgi cilvēki šķiet pievilcīgāki. Aiovas Universitātes pētījums noskaidroja: zemapziņas līmenī mēs tiecamies pie cilvēkiem ar līdzjūtību, jo uztveram tos kā emocionāli nobriedušus un drošus partnerus.
3. Līdzjūtības meditācijas — ne „garīga burvība”, bet prasme
Prakses, kas vērstas uz empātijas attīstīšanu, veido noturīgas neironu saites, kas atbild par pozitīvām emocijām. Tās palīdz:
- stiprināt noturību pret stresu;
- paaugstināt optimisma līmeni;
- samazināt trauksmes un pēctraumatiskā stresa izpausmes;
- pastiprināt saiknes sajūtu ar citiem cilvēkiem.
4. Vienkārša līdzjūtības meditācijas tehnika
Mēģināt var jau šodien. Šeit ir pamata shēma:
- Atcerieties tuvu cilvēku un izjūtiet siltu attieksmi pret viņu.
- Ļaujiet šai sajūtai piepildīt ķermeni, pēc tam virziet to arī uz sevi.
- Paplašiniet labestības sajūtu — vispirms uz istabu, pēc tam uz māju, pilsētu un visu pasauli.
- Ja uzmanība izklīst — vienkārši atgriezieties pie pirmā soļa.
Piecas līdz desmit minūtes šādas prakses dienā ir pietiekami, lai sajustu efektu.
5. Kāpēc līdzjūtība «strādā»
Kad cilvēks redz labestības izpausmi, viņa smadzenēs aktivizējas tā saucamais morālā pacēluma efekts. Tas raisa vēlmi rīkoties tāpat, pastiprinot pozitīvu darbību ķēdi. Līdzjūtība kļūst «lipīga» — viena laba darbība provocē desmitiem citu.
Līdzjūtība nav vienkārši morāla tikumība. Tā ir spēcīgs psiholoģisks resurss, kas spēj mainīt gan iekšējo stāvokli, gan to, kā mūs uztver apkārtējie.
