Vecākos pasaulē zīmējumus Indonēzijā atstājuši Āfrikas migranti 0 173

Uz salas netālu no Sulavesi (Indonēzija) izdevās atrast pirmās veiksmīgās izceļošanas no Āfrikas viļņa liecības. Pēc dažiem tūkstošiem gadu pēc šīs migrācijas viņi jau zīmēja uz alu sienām, kur nokļūt varēja tikai pa atklātu jūru. Jaunie dati nozīmē, ka antropologiem nāksies būtiski pārskatīt seno cilvēku spējas.

Starptautiska zinātnieku komanda izpētīja 44 alas Indonēzijas Sulavesi provinces dienvidu daļā, no kurām 14 līdz tam bija nezināmas. Vienā no tām viņi atrada krāsas pēdas, uzklātas ap cilvēka plaukstu kontūrām. Neskatoties uz trafaretisko vienkāršību, šie attēli ir vecākie no visiem zināmajiem alu mākslas paraugiem. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā «Nature».

Pētījuma autori izmantoja augstas precizitātes urāna-torija datēšanu kalcija karbonāta slānim, kas pārklāj attēlus reģionā Liang Metanduno uz Muna salas (dienvidaustrumos no Sulavesi). Slāņa vecums ir 71,6 ± 3,8 tūkstoši gadu. No tā izriet attēlu minimālais vecums — 67,8 ± 3,8 tūkstoši gadu.

Šis datējums ir par 16,6 tūkstošiem gadu agrāks nekā līdz šim zināmie senākie alu attēli šajā pasaules daļā. Pat Eiropas senākie alu attēli ir par 1,1 tūkstoti gadu jaunāki. Tajā pašā laikā par Eiropas senāko attēlu autoriem šobrīd tiek uzskatīti neandertālieši. Zinātnieki arī atgādināja, ka Eiropas datējumi tiek apstrīdēti (tomēr arheoloģijā parasti tiek apstrīdēta liela daļa patiesi neparasto datējumu).

Pētnieki secināja, ka ir atklājuši vecāko zināmo alu mākslas paraugu. Viņi konstatēja, ka ar drošību nav iespējams noteikt, kurai tieši sugai pieder šie attēli. Jo īpaši tāpēc, ka mūsdienu Indonēzijas teritoriju jau agrāk kolonizēja vēl arhaiskākas sugas, pirms vismaz miljona gadu.

Tomēr viņi uzskata par autoru mūsu sugas cilvēkus, jo tiek uzskatīts, ka arhaiskākas sugas nebūtu spējīgas atstāt šādus attēlus. Jāatzīmē, ka reiz līdzīgi teica arī par neandertāliešiem.

Darbs daļēji skaidro, bet daļēji sarežģī cilvēces pagātnes ainu tajā laikmetā. Antropologi jau iepriekš nonāca pie secinājuma, ka pēc izceļošanas no Āfrikas aptuveni pirms 70 tūkstošiem gadu modernie cilvēki ļoti ātri sasniedza Austrāliju (apmēram pirms 65,0 ± 3,7 tūkstošiem gadu).

Taču pa kuru maršrutu viņi pārvarēja jūru savā ceļā, nebija skaidrs, jo starp kontinentu un Austrāliju, un Jaungvineju nebija atrasti cilvēku pēdu pierādījumi.

Izvirzīja divas hipotēzes: pa dienvidu maršrutu cilvēki devās pāri jūrai uz Timoru, no turienes — uz Sahulu. Pa ziemeļu maršrutu viņi devās caur Sulavesi apgabalu un tam piegulošajām salām. Līdz šim arheoloģisku pierādījumu ziemeļu kolonizācijas maršrutam aptuveni pirms 70 tūkstošiem gadu nebija. Jaunie attēli kļuva par pirmajiem šādiem pierādījumiem.

Vienlaikus ainu tas vietām sarežģī. Grūti izslēgt, ka migrācijas notika abos maršrutos vienlaikus. Vispār mūsu izpratne par paleolīta cilvēkiem, viņu elastību un spējām pēdējos gados ir būtiski mainījusies. Kļuvis zināms, ka cilvēki jau pirms desmitiem tūkstošu gadu ieveda Zondas salās savvaļas cūkas — bez lauksaimniecības, vienkārši lai būtu ko medīt. Savukārt tie, kas kolonizēja Austrāliju, pat eksportēja no tās savvaļas ķengurus uz salām aptuveni simt kilometru attālumā no kontinenta, acīmredzot ar tādu pašu mērķi — audzēšanai medībām. Cilvēki, kas spēj pārvadāt diezgan lielus zīdītājus pāri atklātai jūrai, pilnīgi spēj jūru šķērsot arī pa dažādiem maršrutiem.