Turku seriāli — veicina tūrismu, bet bīstami krievu ģimenei 0 220

Turcija liek likmes uz kinematogrāfiju, lai piesaistītu tūristus: Kultūras un tūrisma ministrija paziņojusi par plašu televīzijas seriālu atbalsta programmu, kas veicinās valsts tūrisma reģionu popularizēšanu. Katra sērija, uzņemta saskaņā ar noteiktiem kritērijiem, saņems finansējumu 100 000 ASV dolāru apmērā.

Turcijas kultūras un tūrisma ministrs Mehmets Nuri Ersojs paziņojis par televīzijas seriālu atbalsta programmu, kas vērsta uz valsts tūrisma potenciāla popularizēšanu. Kā ziņo «Turprom», finansējums tiks piešķirts projektiem, kurus plānots eksportēt uz 10 valstīm trijos kontinentos. Programmas galīgie nosacījumi tiks prezentēti tuvākajās dienās TESİYAP (Televīzijas un kinoproducentu asociācija) prezentācijā.

Žurnāliste Birsena Altuntaša paziņojusi, ka Kultūras un tūrisma ministrija caur Turcijas televīzijas un kinoproducentu asociāciju plāno piešķirt 100 000 ASV dolāru par katru sēriju, kas atbilst programmas kritērijiem. Izmaksas tiks veiktas 2026. gada pēdējā ceturksnī.

Kino ģenerāldirektors Birols Givens norādīja uz sadarbības ar Turcijas tūrisma veicināšanas un attīstības aģentūru nozīmību šīs iniciatīvas īstenošanā. «Mūsu ministrija atbalstīs katru seriāla sēriju, kas tiks uzņemta 2026. gadā, saturēs skatus, kas veicina Turcijas popularizēšanu, un tiks eksportēta vismaz uz trim kontinentiem un 10 valstīm. Ja viss ritēs pēc plāna, mēs ceram sākt izmaksas otrajā pusē vai pēdējā ceturksnī 2026. gadā,» uzsvēra viņš.

Ministrs Ersojs paziņoja, ka par atbalstu pretendējošiem televīzijas seriāliem spriedīs īpaša komisija. Komisijas sastāvs vēl nav noteikts. Nav skaidrs, kuras tieši 10 valstis un trīs kontinenti tiks ņemti vērā, vērtējot projektu eksporta potenciālu.

Turcijas iestādes jau ziņojušas par turku seriālu pozitīvo ietekmi uz valsts tūrisma industriju. Par piemēru var minēt Mardīnu, kas atrodas Turcijas dienvidaustrumos. Pēc seriāla «Dalı Şehir» («Tālā pilsēta») iznākšanas reģionā tūristu pieplūdums pieauga par 100 procentiem.

Tūrisma aģentūru asociācijas TÜRSAB kultūras tūrisma nodaļas vadītājs Ilhams Sejāle norādīja, ka septiņi no desmit tūristiem šobrīd izvēlas tieši Mardīnu, daļēji pateicoties seriāla popularitātei. Viņš salīdzināja šo situāciju ar efektu, ko 2000. gadu sākumā radīja seriāls «Asmalı Konak» («Vīnogu lapu muiža»), kas veicināja tūrismu Kapadokijā.

Kultūras un tūrisma ministrija aktīvi izmanto turku televīzijas drāmas globālajās reklāmas kampaņās, atzīstot to lomu valsts starptautiskā tēla veidošanā un iekšējā tūrisma stimulēšanā. Vietējie operatori prognozē, ka līdz gada beigām Mardīnas apmeklētāju skaits pietuvosies 2 000 000.

Nesen ar iniciatīvu ierobežot turku seriālu translēšanu nāca klajā Krievijas veterānu organizācija. Pēc viņu domām, krievu sievietes izrāda pārmērīgu interesi par vīriešu tēliem turku seriālos, kas negatīvi ietekmē interesi par krievu vīriešiem.

Organizācijas vadītājs Ildars Rezjapovs paziņoja, ka «seriālos rādītie romantiskie un idealizētie vīriešu tēli maina sieviešu gaidas, un tas apdraud ģimenes struktūru». «Vīriešu tēli krievu filmās bieži tiek attēloti kā «neveiksminieki», kamēr ārzemju vīrieši tiek parādīti kā veiksmīgi un pievilcīgi,» precizēja viņš.

Neskatoties uz to, ka «Roskomnadzor» nav saņēmis oficiālu aicinājumu aizliegt turku seriālus, iniciatīvas grupa paudusi satraukumu par turku seriālu ietekmi uz krievu auditoriju. «Tāda mediju produkcija ir kultūras iejaukšanās, kas veicina ģimenes institūta iznīcināšanu un dzimstības samazināšanos Krievijā. Ir svarīgi definēt, kas ir destruktīvā propaganda, un norādīt elementus mediju produktā, kas var iekļauties šajā definīcijā,» paziņoja Rezjapovs.