Aktrise Dīna Korzuna: «Man nav par ko runāt ar Čulpanu Hamatovu» 0 9964

• Es strādāju teātrī, - paziņoja Dīna. - Tur notiek mana izrāde. Un vēl es spēlēju kaitīgas sievietes lomu Viktora Rozova lugā.

- Filmējaties?

• Sūta scenārijus, bet tie man nepatīk. Pat seriālā es ar lielu nelabumu piekritu filmēties, jo tur ir daudz asins, vardarbības… Vairāk patīk sociālas dabas filmas. Mans vīrs dzīvo uz divām valstīm, viņam daudz darba, un viņš labi apgādā ģimeni.

- Kā jūs iepazināties ar Luī?

• MKhAT Studiju skolā, ko es pabeidzu, Tabakovs uzņēma pirmo ārzemju kursu. Mans topošais vīrs toreiz studēja Ņujorkas universitātē, un, kad ieraudzīja paziņojumu par uzņemšanu, nāca uz sarunu. Un Tabakovs viņu pieņēma. 95. gada februārī mēs uz ballītes ar Luī iepazināmies. Es negribēju tur iet. Man toreiz bija mazs bērns un mans otrais vīrs Aleksejs Zujevs. Ar Alekseju mums bija brīnišķīgas attiecības, kuras esam saglabājušas līdz šai dienai, viņš audzināja manu dēlu no pirmās laulības, un mēs dzīvojām laimīgi.

- Izrādās, Luī jums aizvilka no Alekseja?

• Ar Luī mēs sākumā bijām draugi. Mums bija grūti runāt savstarpēji, bet ar sirdi un dvēseli mēs sapratām viens otru kā vistuvākie cilvēki. Tādas dvēseles tuvības man ne ar vienu nebija. Pēc pusgada viņš aizbrauca, un mēs rakstījām vēstules. Pēc gada satikāmies un sapratām, ka mums jābūt kopā. Pagāja daudzi gadi, mēs joprojām esam kopā un mīlam viens otru.

- Atšķirība audzināšanā, mentalitātē netraucē?

• Par mūsu ģimeni mēs cīnījāmies ar savu ego, ar maldīgiem priekšstatiem par mīlestību, dzīvi… Mēs abi bijām asie. Es esmu ļoti savtīga, un tas nav labi. Bet es mācījos un mācos dzirdēt un klausīties, saprast, pieņemt otra cilvēka viedokli. Mans vīrs visu to pacieta, piedeva, deva iespēju augt kopā ar viņu. Tikai pateicoties Luī iekšējai garīgajai stiprībai mūsu ģimene saglabājās.

- Pastāv uzskats, ka krievu sievietes ir visciešākās un rūpīgākās, tāpēc ar viņām ir viegli. Bet jūsu un Luī gadījumā pacietību parādīja Luī?

• Sievietes visā pasaulē vairāk grib ņemt nekā dot, un es neesmu izņēmums. Ja blakus ir vīrietis, kurš iekšēji ir stiprāks par sievieti, tad veidojas ilgas un laimīgas attiecības. Luī var teikt: «Dīna, nāc, apsēdīsimies un izrunāsim: man tā tev rīkoties nepatika, kā tu uzvedies…» Viņš prot tā paskaidrot, ka es pieķeru sevi domājot: «Viņam ir taisnība, varēja būt maigāka, laipnāka, gudrāka». Blakus Luī es iemācījos atvainoties. Man ģimene ir vissvarīgākā vērtība. Karjeru es nobīdīju otrajā plānā.

- Nebijāt nobijusies iziet par ārzemnieku?

• Kad mēs nolēmām dzīvot kopā, upuri un pūles nāca no viņa puses. Viņš slēdza visus savus projektus ārzemēs, pārcēlās uz Maskavu. Es daudz filmējos, spēlēju MKhT skatuvē. Mēs — es, mans dēls, mana mamma un Luī — sāka dzīvot manā divistabu dzīvoklī, ko deva teātris. Ar Luī man kļuva vieglāk, mierīgāk, drošāk. Viņš atbalstīja ar plecu. Pirmos gadus Luī Maskavā bija ļoti grūti, bet viņš izturēja.

- Tad jūs bijāt ģimenes uzturētāja?

• Tikko iznāca filma «Kurlo valsts», un mani aicināja lielā projektā Pēterburgā, Luī palika Maskavā un pieskatīja manu dēlu. Pēc tam viņš atrada darbu Maskavā. Luī lieliski runā krieviski.

- Kāpēc tad jūs visi aizbraucāt uz Londonu?

• Pirmos 10 laulības gadus mēs pavadījām Maskavā. Luī teica, ka grib savus bērnus un grib, lai viņi piedzimst Eiropā. Es piekritu, un mēs aizbraucām. Londonā mums piedzima divas meitenes. Dzīve Anglijā man izrādījās ļoti grūta. Es viena, bez auklēm, audzināju divas meitenes un vienlaikus spēlēju Nacionālajā Karaliskajā teātrī. Tāpēc mēs atgriezāmies Krievijā.

- Atgriezties vienmēr ir grūti…

• Jā. Mani nedaudz bija piemirsuši kā aktrisi — svētā vieta nav tukša. Neviens teātris neuzņēma trupā! Un mēs ar Luī veidojām monoizrādi «Как я пришла в сознание», kas tika rādīta teātra «Практика» skatuvē, bet tagad tiek izrādīta uz Pokrovkas. Luī dzīvo uz divām valstīm. Viņš veido teātra un muzikālos projektus. Pelna naudu, lai mūs visus uzturētu. Un vēl viņš raksta mūziku, spēlē.

- Un kā tas ir dzīvot šķirti?

• Galvenais ir pareizi noteikt prioritātes. Man un manam vīram pirmajā vietā ir mūsu ģimene, mūsu bērni.

- Kādas ir jūsu attiecības ar Čulpanu Hamatovu?

• Mēs nesazināmies kopš 2017. gada. Mums nav par ko runāt — mēs kļuvušas tik atšķirīgas. Mēs nekad nebijām draudzenes. Filmu «Страна глухих» es ļoti mīlu — tajā viss sakrita, bet man nebija siltu attiecību ne ar Čulpanu, ne ar Valeriju Todorovski.

- Šīs filmas pamatā ir īsts stāsts no Renatas Litvinovas studiju laikiem, vai ne?

• Renatas novele «Обладать и принадлежать» Todorovskis nopirka un gandrīz pilnībā pārrakstīja. Atstāja tikai sižeta skeletu. Es ļoti rūpīgi strādāju ar surdopedagoģi, kas mani mācīja nedzirdīgo žestus. Strādāt ar Todorovski bija viegli, bet sazināties ārpus filmēšanas laukuma — grūti. Es neesmu viņa aktrise, bet viņš mani izvēlējās no milzīga pretendentu skaita. Valerijs tagad dzīvo Amerikā, un maz ticams, ka viņš atgriezīsies Krievijā.

- Kur svinējāt Jauno gadu?

• Šveicē. Luī tēvam bija 90 gadu jubileja, un visa mūsu liela ģimene sapulcējās svinībām.