Brazīlieši ir nelabojami optimisti, un viņu valsts ir pilna paradoksu 0 100

69% brazīliešu uzskata, ka 2026. gads viņiem būs labāks nekā 2025. gads, liecina aptauja, ko publicējis institūts «Datafolha» pirmajā lapā laikrakstā «Folha de Sao Paulo».

Rezultāts nozīmē optimisma pieaugumu par deviņiem procentpunktiem salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, jo 2024. gada beigās 60% aptaujāto uzskatīja, ka šajā gadā viņu personiskā situācija uzlabosies.

Uz jautājumu «Jūsuprāt, vai 2026. gads jums būs labāks, vienāds vai sliktāks nekā 2025. gads?» 16% atbildēja, ka situācija paliks tāda pati, 11% uzskata, ka tā pasliktināsies, bet 3% nezina, kā atbildēt.

Pirmais, ko ievēro cilvēki, kas ieradušies Brazīlijā, — vispārēja laipnība un pilnīgs negatīvisma trūkums pret svešiniekiem. Tā vēsturiski sanācis migrācijas viļņu gaitā, ka rasu un etniskā ziņā Brazīlija ir īsts Noasa šķirsts.

Piemēram, kolektīvs vizuālais «īstā brazīlieša» portrets vienkārši neeksistē: viņš var būt ar brūniem, kastaņkrāsas matiem vai blonds, visos ādas toņos, ar eiropieša, aziāta vai negroīda sejas iezīmēm. Noteiktas etniskās iezīmes dominē atsevišķos reģionos, bet kopumā svešinieku varēs atpazīt, visticamāk, tikai pēc portugāļu valodas nezināšanas vai akcenta.

Starp citu, daudzi iebraucēji uzskata, ka populārajā tūrisma valstī visi vietējie runā angliski vai vismaz spāniski. Daži tūristi cer, ka, zinot spāņu valodu, sapratīs portugāļu valodu — tā arī ir romāņu valoda. Neviens no šiem uzskatiem nav pareizs.

Protams, tādās lielās pilsētās kā Sanpaulu, Riodežaneiro vai Brazilja viesnīcās un populāros tūrisma objektos angliski saprasties būs vieglāk. Spāņu valodu pārsvarā pārvalda jaunā paaudze — pēdējos gados Brazīlijā spāņu valodas apgūšana ir modē. Daži brazīlieši runā tā dēvētajā portunholā — portugāļu un spāņu valodas sajaukumā. Un gandrīz visi brazīlieši labi saprot spāņu valodu. Taču otrādi tas it kā nedarbojas: pat spāņu valodas pratējiem portugāļu valodu ir grūti saprast. Tomēr, pat ja valodas barjera šķiet nepārvarama, apkārt visi jums smaidīs un centīsies palīdzēt.

Kas vēl pārsteidz nesen iebraukušos?

Pilnīgi nepazīstamas garšas, piemēram, kešju ābols un cūkgaļas karpačo, un to kombinācijas ēdienos.

Neparasti labi ceļi, izņemot attālos reģionus.

Sajauktie gadalaiki: šeit ziema — kad ir karsti, vasara — kad ir auksti un Jaungads.

Karnevāls. Ļoti savdabīgi svētki, ko var salīdzināt ar olimpiskajām spēlēm. (Karnevāli notiek daudzās Brazīlijas pilsētās; galvenais — Riodežaneiro.)

Krasas sociālās atšķirības. Šeit ir bagāti rajoni kā Eiropā un nabadzīgi kā Āfrikā, greznas villas un nabadzīgas favelas.

Augstas cenas. Pretēji stereotipiem par Latīņamerikas lētumu, Brazīlija kopumā ir diezgan dārga valsts. To, piemēram, skaidro ar faktu, ka vairākas vienas ģimenes paaudzes bieži dzīvo vienā dzīvoklī.

Palīgu, t.i., apkalpojošā personāla esamība praktiski visos sabiedrības slāņos, izņemot visnabadzīgākos. Vidējās klases pārstāvjiem bieži ir vairāki cilvēki — apkopēja, pavārs, sargs, dārznieks. Daudzstāvu dzīvojamās ēkās kalpotājiem ir atsevišķi lifti; viņi nedrīkst lietot iedzīvotāju liftu.

Drošības problēmas, kas ievērojami ietekmē ikdienas paradumus.

Aukstums mājās vasarā, ja nav apkures. Ne kondicionētāju radīts, bet dabisks: tropiskais klimats dominē Brazīlijas ziemeļos; dienvidos klimats ir mērenāks ar vēsām vasarām, bet austrumos pat mēdz būt salnas.

Brazīlija iedalās piecos lielos reģionos — dienvidu, dienvidaustrumu, centrālrietumu, ziemeļu un ziemeļaustrumu.

Reģioni sadalīti štatos; kopā to ir 26, un vēl galvaspilsētas apgabals Brazilja. Katram štatam ir noteikta autonomija, tam ir sava likumdošana un nodokļu īpatnības.