Elviss Preslijs bija ebreju izcelsmes — šodien viņam būtu 91 gads 0 173

Elviss Ārons Preslijs (1935. gada 8. janvārī, Tupelo — 1977. gada 16. augustā, Memfisa) — amerikāņu dziedātājs un aktieris, viens no komerciāli visveiksmīgākajiem 20. gadsimta populārās mūzikas izpildītājiem. Viņa slava ir tik plaša, ka daudzi sauc viņu tikai vārdā — Elviss. Elvisu Presliju dēvē arī par «Rokenrola karali» (ASV bieži vien vienkārši «Karalis» — angļu val. - The King). Žurnāla «Rolling Stone» versijā viņš ieņem trešo vietu starp visu laiku izcilākajiem izpildītājiem un izcilākajiem vokālistiem.

Visa Karaļa dzīve no dzimšanas līdz noslēpumainajai nāvei ir pilna mīklu. Dubultnieki, skandāli, pazušanas un parādīšanās negaidītās vietās, baltas biogrāfijas lappuses... Daudzi no viņa fanātiskajiem pielūdzējiem ir pārliecināti, ka viņš nevis traģiski gāja bojā 1977. gadā, bet turpina dzīvot līdz šai dienai, slēpjoties savas nepārspējamās slavas ēnā.

Taču viens noslēpums visu šo gadu laikā glabāts īpaši rūpīgi.

Viens no Elvisa vecvectēviem no tēva puses bija cēlies no Amsterdamas ebreju ģimenes, un viņu sauca Ārons van Preslers. Mājās šo faktu labprātāk noklusēja. Tāpēc Elvisa dvīņubrāli, kurš piedzima par 35 minūtēm agrāk, par godu vecvectēvam nosauca izkropļotā vārdā — par Garonu. Džess Garons nomira drīz pēc piedzimšanas. Bet Elviss visu mūžu atcerējās viņu un par piemiņu brālim, vectēvam un savai ebreju izcelsmei pieņēma Vecās Derības vārdu Ārons.

1948. gadā tika pasludināta Neatkarības deklarācija un dibināta Izraēlas valsts. Tajā laikā Elviss vēl mācījās skolā, bet sapnis pabūt senču dzimtenē viņu nepameta. Un tas piepildījās! 1953. gadā, 18 gadu vecumā, tūlīt pēc skolas beigšanas jauneklis ieradās Izraēlā un dažus mēnešus dzīvoja kibucā netālu no Abu-Gosas. Šādi viņš izskatījās tajos gados.

Drīz pēc ierašanās Elviss sadraudzējās ar kibuca biedru Judu («Džudu») Zamari un sāka pie viņa mācīties ģitāras spēli. Talantīgais mūziķis apmācīja Presliju savā muzikālajā tehnikā. Elviss viņam bija pateicīgs visu mūžu, un Bītlu dziesmas «Hey Jude» izpildījumu veltīja aizgājušajam draugam (Zamari gāja bojā automašīnas avārijā neilgi pēc Preslija atgriešanās Amerikā).

Elviss ieradās Izraēlā bez naudas un pelnīja iztiku divos veidos.

Pirmkārt, viņš strādāja par viesmīli nelielā restorānā. Taču nevis par parastu viesmīli, bet par dziedošu viesmīli. Starp ēdienu pasniegšanas reizēm viņš paņēma rokās ģitāru un...

Tad tieši tad Karalis ieguva savu pirmo īsto skatuves pieredzi.

Starp citu, daudzi nezina, ka kopš tā laika Izraēlā nostiprinājusies «dziedošo viesmīļu» tradīcija. Daudzos bāros un pabos viesmīļi dzied, nemaz neapjaušot, par godu kam.

Otrkārt, Elviss spēlēja šahu ar izraēliešiem par naudu. Jāteic, Preslijs bija izcils šahists. Pasaules čempions, lielmeistars Makss Eive jokojot teica, ka «tā rokenrola dēļ šaha pasaule zaudēja čempionu». Protams, Elviss vienmēr uzvarēja un par iegūto naudu iegādājās divas ģitāras. Bija ar ko atgriezties mājās.

Un šī ir «Uzvaras vieta». Tā nosauca akmens galdu ar šaha dēli, kur Elviss visus pārspēja. Viņš vienmēr sēdēja ar muguru pret skaistajiem skatiem, lai nenovērstu uzmanību.