Senie vācieši baidījās no zombiju sacelšanās, atklāj arheologi 0 299

Opinē Vācijā Saksijas-Anhaltes Valsts kultūras mantojuma un arheoloģijas pārvaldes speciālisti atklāja senu apbedījumu, ko var raksturot kā «zombiju slazdu». Pašlaik tas ir viens no senākajiem šāda tipa objektiem; tā vecums ir aptuveni 4200 gadu. No tā var izdarīt svarīgu secinājumu — jau akmens laikmetā cilvēki baidījās, ka mirušie reizēm var atdzīvoties. Un viņi veica pasākumus, lai tos noturētu kapā.

Iespējams, kapa veidojumu izveidoja zvanu formas kausu kultūras pārstāvji. Šī kultūra pastāvēja neolīta beigās un agrīnā bronzas laikmeta sākumā, aptuveni 2800. g. p.m.ē., un tā aptvēra lielāko daļu mūsdienu Eiropas.

Šīs kultūras pārstāvi bija pietiekami intelektuāli attīstīti, tāpēc nav viegli visu «zombiju kapa» ierīkošanas pūliņu novelt uz vienkāršiem aizspriedumiem. Nav izslēgts, ka aiz tā varēja stāvēt kāda reāla traģiska pieredze.

Nav tik svarīgi, kāpēc mironis varētu pamest kapu; galvenais ir viņam to neļaut. Acīmredzot šī loģika darbojās jau pirms tūkstošiem gadu, tāpēc Opinē mirušā kaps tika nosegts ar lielu akmens plāksni — 90×50 cm un vairāk nekā 10 cm biezu. Interesanti, ka akmens gulēja uz mirušā kājām — lai zombijs nevarētu piecelties un aiziet.

Lielākajai daļai šādu zombiju slazdu raksturīga viena iezīme — to radītāji ārkārtīgi zemu vērtēja atdzīvojušos mirušo garīgās spējas, toties atzina viņu fizisko spēku. Tāpēc, piemēram, bija ierasts apglabāt aizdomīgus cilvēkus uz vēdera, ar seju uz leju — pamodies zombijs instinktīvi sāks rakt zemi tieši sev priekšā, tā pats sevi ierokot vēl dziļāk.