Krievijas iedzīvotājus ar Jaungada izklaides programmām gatavo jaunam karam 0 174

Šķiet, ka Jaungada laikā Krievijas televīzijā skatītājus, slēpjoties aiz izklaides raidījumu fasādes, gatavo kara turpināšanai. Par to liecina izklaides programmu vizuālā analīze tā sauktajā «Jaungada uguntiņas» stilā, kas tika demonstrētas Krievijas televīzijas kanālos un kuras, pēc ekspertu domām, pēc Krievijas propagandas pasūtījuma veidojuši psihologi un neirolingvistiskās programmēšanas (NLP) speciālisti.

Tā, piemēram, vienā no valsts galvenajiem kanāliem Salatēvam līdzīgā kostīmā uzstājās izpildītājs Šamans, kurš vēlāk izpildīja dziesmu “Es esmu krievs”. Videomateriālā tika demonstrētas liesmas, sprādzieni un citas kara ainas. Pašā dziesmā skan vēstījums “būt krievam visai pasaulei par spīti”. Zīmīgi, ka mērķis nav radīt vai veidot ko labu un gaišu, bet tieši pretēji – “es esmu krievs visai pasaulei par spīti” (citāts no dziesmas). To vislabāk raksturo krievu paruna: “Mātei par spīti ausis apsaldēšu”.

Savukārt tieši pirms Krievijas prezidenta Vladimira Putina uzrunas šogad tika demonstrēta dziesma “Batjaņa-kombats” (“Karā kā karā – patronas, degvīns, mahorka ir vērtē. Karā darbs ir smags – šauj pats, citādi tevi nošaus”), kuru uz skatuves izpildīja Nikolajs Rastorgujevs. Krievijas militārpersonas, kas sēdēja zālē, klausījās ar asarām acīs – šeit mērķis bija aizkustināt skatītāju.

Uzreiz pēc himnas Pirmajā kanālā tas pats Rastorgujevs dziedāja trio sastāvā kopā ar Grigoriju Lepsu un Šamanu. Viņi izpildīja padomju laika kara dziesmu “Bezvārda augstienē”. Dziesmas vārdi: “Krītot raķete mirdzēja kā izdzisusi zvaigzne. Tas, kurš kaut reizi to ir redzējis, to nekad neaizmirsīs.”

Visas Jaungada nakts garumā tika rādīta reklāma, kurā trīs animēti dzejnieki lasīja savus dzejoļus, veltītus “Krievijas spēkam” – Puškins, Ļermontovs un Bloks.

Savukārt Larisa Dolina izpildīja dziesmu “Par naudu – jā!” šovā TNT kanālā “Neticamie Šurika piedzīvojumi”.

Nav nejauši izvēlēts arī muzikālās propagandas speciālprojekta nosaukums – “Šamans”. Tā popularizēšanā tiek ieguldīti ievērojami resursi, demonstrējot viņu visos kanālos mūsdienu Krievijā kā “kara dziedātāju” (viņa popularitāte sākās tieši līdz ar kara sākumu). Atgādināsim, ka senajās kultūrās šamaņa uzdevums bija ieviest noteiktas programmas cilts locekļu zemapziņā. Lai paātrinātu ieiešanu zemapziņā, šamanis izmantoja bungas skaņu. Tādējādi šamanis programmēja cilvēku, piemēram, uz dziedināšanu (vai citu uzdevumu, iedarbojoties uz cilvēka zemapziņu). Daudzām tautām bungu sitienu frekvence bija 4–4,5 sitieni sekundē, ko dēvēja par “šamaņa frekvenci”.

Daudzās ciltīs šamaņi izmantoja vienu vai vairākas bungas, kuru sitienu frekvence svārstījās 4–4,5 reizes sekundē. Mūsdienu terminoloģijā to var saukt par “izohrono ritmu”, kad skaņa ar nesējfrekvenci ieslēdzas un izslēdzas 4,5 reizes sekundē, iedarbojoties uz hipofīzi un sinhronizējot abu smadzeņu pusložu aktivitāti. Gan labā, gan kreisā puslode noskaņojas uz šo frekvenci, kas ļauj harmonizēt smadzeņu darbību un atvērt ceļu uz zemapziņu. Pēc tam šamanis izmantoja savu balsi, lai iedarbotos uz konkrētu orgānu un novērstu slimības cēloni vai izpildītu citu uzdevumu, ko viņš ar balsi nodeva transā esošajam cilvēkam. Mūsdienu audiovizuālās tehnoloģijas spēj viegli radīt skatītājiem transam pietuvinātus pārejas stāvokļus (mūzika transa izraisīšanai tiek aktīvi izmantota masu pasākumos un reliģiskās sektās).

Savukārt pats dziedātājs Šamans, kura īstais vārds ir Jaroslavs Dronovs, par to atklāti runā intervijās medijiem. Viņš norāda, ka viņa uzdevums ir “uzlabot krievu noskaņojumu” un “ieprogrammēt” viņus domāt par uzvaru karā pret Ukrainu. “Mēs aizvadījām tūri "Es esmu krievs", sniedzām vairāk nekā 100 koncertu. Un kāda varētu būt nākamā programma? Galvā ienāca vārds "Uzvara!". Jo karš ilgst jau vairākus gadus, un mans uzdevums kā mūziķim ir pareizi noskaņot sabiedrību, pacelt mūsu karavīru un visas valsts iedzīvotāju garu. Drīzumā visās pilsētās vārds "uzvara" būs burtiski ik uz soļa. Tā ir kā neirolingvistiska programma,” tieši tā Dronovs intervijā medijiem raksturo sava “šamaniskā” projekta mērķus. “Visur skanēs – "uzvara", "uzvara"… Visa valsts domās par uzvaru, sākot ar septembri, kad sāksies tūre. Un es esmu pilnīgi pārliecināts, ka tas pietuvinās reālu uzvaru,” ir pārliecināts Krievijas propagandas mākslinieks.

Turklāt projekta nosaukumu “Šamans” tā kuratori izvēlējās apzināti, lai ietekmētu Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, no kura bija atkarīga resursu piešķiršana projekta “uzskrūvēšanai” un turpmākajai virzīšanai. Starptautiskajos medijos vairākkārt ir minēta Krievijas prezidenta īpatnība — ticība šamaņiem, kā arī izskanējusi informācija, ka viņš pats dod priekšroku ārstēties un konsultēties ar šamaņiem par saviem ģeopolitiskajiem plāniem. Tā, piemēram, žurnālists Mihails Zigarjs slejā vācu žurnālam "Der Spiegel" rakstīja, ka, pēc viņa avotu Krievijas prezidenta administrācijā teiktā, Vladimirs Putins it kā esot devies uz Mongoliju, lai konsultētos ar šamaņiem par kodoltrieciena iespējamību Ukrainai un Eiropas Savienības teritorijā.

Par dziesmu tekstu kā “vēstījumu” ietekmi atklāti runā arī zinātnieki. Dziesmu vārdi būtiski ietekmē klausītāju emocionālo stāvokli, attieksmes un uzvedību – un šī ietekme sniedzas tālu ārpus vienkārša muzikāla fona. Pie šāda secinājuma nonākuši psihologi Pablo Marins-Ļjebana un Havjers Ibiass, kuri publicējuši sistemātisku pārskatu un metaanalīzi žurnālā "Psychology of Music".

Autori analizēja 82 empīriskus pētījumus un apvienoja datus par 42 psiholoģiskajiem rādītājiem. Rezultāti parādīja, ka dziesmu teksti izraisa spēcīgu emocionālu reakciju, kā arī rada noturīgu – lai gan mērenu – ietekmi uz attieksmēm un reakcijām. Turklāt efekts gandrīz vienmēr sakrita ar teksta saturu: agresīvi, prosociāli vai romantizēti sižeti izraisīja atbilstošas psiholoģiskas reakcijas.

Pētnieki uzsver, ka dziesmu vārdi veido tēlus, scenārijus un sociālās realitātes interpretācijas, ietekmējot to, kā cilvēki uztver sevi un apkārtējo pasauli. Pat bez apzinātas analīzes klausītāji automātiski apstrādā dziesmu tekstus, kas padara mūziku par spēcīgu emocionālās un sociālās ietekmes kanālu.

Pamatojoties uz iegūtajiem datiem, autori iesaka mūziku uztvert ne tikai kā izklaidi, bet arī kā nozīmīgu kritiskas analīzes objektu izglītībā. Pēc viņu domām, kritiskās muzikālās domāšanas attīstīšana var palīdzēt klausītājiem apzinātāk uztvert dziesmu tekstus un mazināt to nekontrolēto psiholoģisko ietekmi ikdienas dzīvē.