Miljoniem cilvēku ir pasliktinājusies smadzeņu darbība. Kāpēc? 0 115

Miega kvalitāte izrādījās svarīgāka par tā ilgumu kognitīvai darbībai gados vecākiem cilvēkiem, liecina jauns Pensilvānijas štata universitātes un Alberta Einšteina Medicīnas koledžas zinātnieku pētījums. Darbs, publicēts žurnālā Sleep Health, parādīja: pat ja miega ilgums bija normāls, biežas pamošanās naktī nākamajā dienā palēnina domāšanu.

Pētījumā piedalījās 261 cilvēks, vecāki par 70 gadiem. 16 dienu laikā dalībnieki valkāja miega izsekotājus un vairākas reizes dienā veica īsas kognitīvās pārbaudes viedtālrunī, kas vērtēja informācijas apstrādes ātrumu, darba atmiņu un redzes un telpisko atmiņu. Kopā zinātnieki analizēja vairāk nekā 20 000 tādu testu.

Izrādījās, ka, ja cilvēks naktī bija nomodā vismaz par 30 minūtēm vairāk nekā parasti, nākamajā dienā šīs personas informācijas apstrādes ātrums būtiski samazinājās. Vienlaikus ne kopējais miega ilgums, ne dienas miedziņš, ne laiks, kad iet gulēt, neietekmēja kognitīvos rādītājus.

Autori norāda, ka regulāras pamošanās naktīs var būt agrs signāls par kognitīvo funkciju samazināšanās un demences attīstības risku. Pēc viņu teiktā, miega kvalitātes uzlabošana — ar stabilu režīmu, tumšu un klusu vidi un nemedikamentozām metodēm — var kļūt par svarīgu un pieejamu stratēģiju smadzeņu veselības atbalstam vecumdienās.

Iepriekš tika ziņots, ka miega trūkums var saīsināt dzīves ilgumu gandrīz tikpat stipri kā smēķēšana.