Arheologi noskaidrojuši, ka dzīvoja Romas Britānijā 0 88

Piecu gadu garumā Lestera universitātes vēsturnieku un arheologu komanda centās atminēt noslēpumu. Zem klusiem Rātlendas lauku pļavām, tālu no saulainajām Grieķijas vai Turcijas drupām, gadsimtiem ilgi bija slēpusies viena no pārliecinošākajām romiešu mozaīkām, kāda jebkad atrasta Britānijā — milzīga, meistarīgi veidota, nepielīdzināma nevienai citai uz salas.

Taču tās īstā vērtība atklājās tikai nesen, kad pētnieki saprata, ka viņu priekšā ir sižets, ko mūsdienu pasaule gandrīz pilnībā aizmirsusi, raksta portāls Arkeonews.

Kettonas mozaīkas sižets, kas izveidota aptuveni pirms 1 800 gadiem, balstās uz aizmirstu Ešila darbu — lielā atēniešu traģiķa, kura lugas reiz pārsteidza antīkās publikas. Viņa traģēdija «Frīgieši», gadsimtu gaitā zudusi un saglabājusies tikai dažos minējumos, negaidīti atdzīvojās kā plaša vizuāla stāstījuma forma — mozaīkā uz vilas grīdas impērijas ziemeļu nomalē.

Tā tika atrasta 2020. gadā, pandēmijas izraisītā lokdauna laikā. Zemnieks Džims Īrvins uz savas zemes pamanīja akmeņu fragmentus ar rakstu. Viņš ziņoja par atradumu speciālistiem. Galu galā darbā iesaistījās Lestera Universitāte un organizācija Historic England.

Tas, ko atklāja arheologi, visus pārsteidza: liela, bagāta romiešu vila, un tās centrālajā telpā — milzīga mozaīka gandrīz 11 metru garumā, īsts akmens audekls, kurā izvēršas kara, zaudējuma un varenības skatuves.

Sižets attīstās trīs ainās, katra no tām veltīta Ahilleja un Hektora rivalitātei. Paša cīņa attēlota ar dinamisku spēku: figūras notvertas sasprindzināta mirkļa priekšā pirms trieciena. Nākamā aina rāda tās sekas — Ahillejs skrien ar ratiem, velkot aiz tiem bezdzīvīgo Hektora ķermeni. Taču tieši pēdējais fragments pārsteidza zinātniekus. Tur Hektora ķermeni sver uz svariem pret zeltu, par kuru karalis Priams izpērk savu dēlu.

Šī epizode neparādās Homēra darbos. Tā pieder Ešila radītajai zudušajai mīta versijai — alternatīvam stāstījumam, kas bija zināms tikai pēc seno komentāru norādēm un tagad arī pēc šīs mozaīkas. Šī detaļa rāda, ka vilas īpašnieks un meistari, kas veidoja mozaīkas grīdu, balstījās uz Trojas leģendas variantu, kas jau Romas laikmetā bija retums.

Šādas saites apgāž ilggadējo priekšstatu par Romas Britāniju kā kultūras nomaļu. Gluži pretēji — tās rāda provinci, kas bija iekļauta Vidusjūras mākslas, tirdzniecības un intelektuālās dzīves plūsmās.

Vilas īpašnieki, bez šaubām, bija izglītoti, turīgi un ambiciozi cilvēki — tie, kas redzēja vērtību piepildīt savas mājas ar stāstiem, kas sniedzas līdz klasiskās kultūras dziļākajām saknēm. Britu skarbajās ziemās, tālu no Egejas dzimtajām zemēm, kur dzima Ahillejs un Hektors, viņi radīja māksliniecisku pasauli, kas katram viesim, kurš šķērsoja slieksni, demonstrēja viņu izsmalcinātību.

Džimam Īrvinam, kurš nejauši atklāja šo šedevru, atradums pavērsa acis uz Romas Britānijas tēlu. Pateicoties šai mozaīkai, viņš norāda, tā kļuvusi daudz kosmopolītiskāka, nekā to parasti apraksta skolu mācību grāmatas — vieta, kur pasaules sižeti spilgti dzīvoja provinciālās elites apziņā.

Kā norāda profesore Hella Ekhardt, šī mozaīka rāda, ka mīti saglabājās ne tikai literatūrā, bet arī vizuālajās tradīcijās, ko mākslinieki nodeva cauri gadsimtiem. Tā atgādina, ka senie stāsti ceļoja caur rokām ne mazāk nekā caur vārdiem.

Mūsdienās Kettonas mozaīka un to ieskaujā vila ir aizsargāta kā nacionālas nozīmes objekts.