Runas analīze palīdz atklāt agrīnus kognitīvo funkciju samazināšanās simptomus.
Pētnieki no Baycrest pētījumu centra, Toronto Universitātes un Jorkas Universitātes ir noskaidrojuši, ka ikdienas runa var kalpot par agrīnu indikāciju smadzeņu darbības pasliktināšanai, tostarp pirmajiem demences simptomiem. Pētījumā, kas publicēts Journal of Speech, Language, and Hearing Research (JSLHR), dabiskās saziņas analīze ļāva prognozēt izpildfunkciju stāvokli — kognitīvos mehānismus, kas atbild par plānošanu, darbību kontroli un domāšanas elastību.
Darba gaitā piedalījās 241 cilvēks vecumā no 18 līdz 90 gadiem. Dalībnieki aprakstīja sarežģītas bildes, bet pētnieki, izmantojot automatizētus algoritmus, analizēja simtiem runas raksturlielumu: paužu garumu, vārdu-parazītu biežumu, nesakarību, atkārtojumus, tempu un grūtības vārdu izvēlē. Izrādījās, ka tieši disfluentums — pauzes, aizķeršanās un nepieciešamā vārda meklējumi — vislabāk atspoguļo individuālās atšķirības izpildfunkciju darbībā un signalizē par to samazināšanos.
Svarīgi ir tas, ka šādas runas izmaiņas var parādīties ilgi pirms klīniskiem simptomiem. Autori norāda: regulāra dabiskās runas analīze — klīnikā vai pat mājās — var kļūt par pieejamu veidu, kā agrīni atklāt kognitīvos traucējumus un demenci, apejot tradicionālo testu sarežģījumus, kas rada "apmācības efektu" un prasa daudz laika.
Atstāt komentāru