Dziedātāja Valerija ir apvainojusies uz Pugačovu, ka tā viņu neaizsargāja no Latvijas 0 424

Slavenā dziedātāja Valerija (57) un viņas producents un vīrs Josifs Prigožins (56) intervijā medijiem pastāstīja, ka ir priecīgi par kopdzīvi un radošo darbu.

Valerija: - 23 gadi kopā. Mēs esam kā siāmas dvīņi.

I. P.: - Mēs esam komanda. Es katru dienu pateicos Visvarenajam, katru rītu un katru vakaru, pirms miega un kad atveru acis, pamostos, pagriežos pa labi un redzu: tā ir mana skaistule blakus man. Es elpoju ar viņu vienā gaisā. Un man tas patīk. Mēs pirmo reizi satikāmies „Rīta zvaigznē”. Valerija uzvarēja manā audzēknē - dziedātājā Sonā. Es tobrīd pat nedomāju, ka pēc gadiem kļūšu par šīs brīnišķīgās sievietes vīru.

M. B.: Internetā klīst stāsts, kā nesen Stambulā taksists nolaupīja jūsu naudu...

I. P.: - Ļaujiet man pastāstīt sīkāk. Taksists mums lūdza samaksu priekšā, man tas uzreiz radīja šaubas. Es viņam iedevu 10 eiro skaidrā naudā, bet viņš saka, ka tie ir veci. Es nevaru saprast: varbūt, kamēr mēs lidojām, kaut kas mainījās? Iedevu viņam vēl 20 eiro. Viņš saka - veci, dod karti. Jūs zināt, šodien ir grūtības ar kartēm. Man bija baltkrievu karte, es to pieliku pie termināla. Bet SMS man nāk uz citu numuru, ne uz to, pie kura karte piesaistīta. Es vēlreiz pieliku, citu, taksists saka: karte nedarbojas. Mums bija jāizkāpj no mašīnas. Sapratām, ka notiek kāda krāpšana, nofotografējām viņa numuru. Protams, viņš nozaga naudu (vadītājs no kartes norakstīja 12 tūkstošus dolāru, apmēram miljonu rubļu. - Red.).

Pateicoties Valerijas slavai un viesnīcas drošības dienestam, policija ātri atrada šo cilvēku. Viņš pēc tam atnesa man kaudzi turku liru un atdeva visu summu skaidrā naudā.

V.: - Bet, saka, tas ir izņēmuma gadījums. Parasti tā nenotiek.

M. B.: - Kā jūs domājat, kāpēc cilvēki pēdējā laikā tik bieži iekrīt krāpnieku tīklos?

I. P.: - Man katru dienu zvana kādi cilvēki, acīmredzot, kaut kur „Valsts pakalpojumos” viņi zog kontaktus. Un saka: jums šodien ir TSDJ sapulce. Cikos jūs būsit, Josif Igorevič? Es saprotu, ka tie ir sveši cilvēki. Pirmkārt, es uzreiz atslēdzos. Otrkārt, bloķēju viņu numuru. Bet mēs jau esam pieredzējuši. Bet kas notiek ar gados vecākiem cilvēkiem, ar tiem, kas ar to nav saskārušies? Es uzskatu, ka krāpniekus vajag vienkārši pielīdzināt slepkavām. Citādi viņi neapstāsies un turpinās šo laupīšanu.

M. B.: - Josif, vai jūs skatījāties plašo interviju ar Allu Pugačovu? Kas jums patika, ar ko nepiekrītat?

I. P. - Es nepiekrītu viņas apgalvojumam, ka viņu ir nodevusi Tēvija un tauta. Tas noteikti nav taisnība. Tas, ka viņa vienmēr bija savtīga un saimniece savā stāvoklī, ir fakts. Viņu mīlēja, iespējams, arī par to, ka viņa vienmēr bija tāda. Bet tas, ka viņa daudziem likteņus salauza, ir arī fakts.

M. B.: - Vai viņa juta sevi par Krievijas šovbiznesa saimnieci?

I. P.: - Protams. Kad viņa bija piektās vai sestās „Fabrikas” producente, viņa lūdza mūzikas redaktorus, lai Valeriju neielaistu ēterā, jo tajā dienā tur bija jāuzstājas Kristīnai (Orbakaites, Pugačovas meita. - Red.).

V.: - Intervijā viņa izteicās par kādu: sak, kur ir sirdsapziņa? Teica: mana sirdsapziņa man neļautu to izdarīt. Kad mēs pirmo reizi nonācām aizliegumu sarakstā Latvijā - es, Oļegs Gazmanovs un Josifs Davidovičs Kobzons, notika festivāls „Jaunā viļņa”, mēs nevarējām uz to ierasties (2014. gadā, pēc Krimas un Krievijas apvienošanas, Latvijas varas iestādes aizliedza māksliniekiem iebraukt valstī, sakot, ka viņi „veicinājuši teritoriālās integritātes un Ukrainas suverenitātes apdraudējumu”. - Red.). Pugačova piedalījās „Jaunajā viļņā”. Viņa bija visjaudīgākā, viņai klausījās. Bet viņa nepateica ne vārda aizstāvībai. Viņa nodziedāja dziesmu „Mūs sit, mēs lidināmies”. Mūs sit, bet lidinājās, iznāk, viņa.

I. P.: - Es uzskatu, ka lielākā daļa no tā, ko viņa teica intervijā, ir absolūts liekulība. Viņai bija jāattaisnojas bērnu priekšā, kāpēc viņa aizgāja. Mēs nekādā gadījumā nenoliedzam viņas talantu, viņa ir liela māksliniece. Es jums pat teikšu vairāk. Kad viņa aizgāja, aizcēla durvis, visi ar sapratni attiecās. Jo aizgāja pie vīra. Bet, kad viņa sāka izteikt turpmākos paziņojumus... Kāpēc aizgāja? Es jums atbildēšu. Agrāk viņa, piedodiet, ar kāju atvēra durvis visās kabinetos. Bet šodien durvis viņai ir aizvērtas. Viņa ir zaudējusi savu statusu un ietekmi. Viņa šeit ieradās, lai vienotos, lai viņas vīram atļautu atgriezties un atkal nodarboties ar savu profesiju. „Bet ko viņš tādu teica? - viņa teica kabinetos. - Nekas tāds principā.”